autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Neparasti fakti par olimpiskajām spēlēm

Olimpiskās spēles ir starptautisks sportiskais pasākums, kuram seko līdzi ļoti daudzi cilvēki. Sportistiem piedalīšanās olimpiskajās spēlēs bieži vien ir galvenais mērķis.

Pirmsākumi

Pirmās olimpiskās spēles notika Grieķijā, turklāt – visi sportisti tajās piedalījās pilnīgi kaili. Pēc tam olimpiskās spēles kādus 1500 gadus nenotika, bet pirmās modernās olimpiskās spēles atkal norisinājās Grieķijā 1896. gadā.

Pašos spēļu pirmsākumos, kad visi piedalījās kaili, šīs spēles ilga piecus līdz sešus mēnešus. Pirmajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai vīrieši. Sievietes sāka piedalīties olimpiskajās spēlēs 1900. gadā.

Pārmaiņas

Ne tikai olimpiskajās spēlēs, bet arī citās jomās varam novērot konstantas pārmaiņas – reti kas paliek nemainīgs, jo agrāk vai vēlāk visur kaut kas pamainās. Diezgan ilgu laiku – kādus 70 gadus – vasaras un ziemas spēles notika vienā un tajā pašā gadā. Tikai pēc 1992. gada tas mainījās un tagad spēles notiek atsevišķi ik pa diviem gadiem.

Arī olimpisko spēļu laikā ir iespējams prognozēt dažādu sacensību un spēļu rezultātus. Paplašini savas redzes loku, ieskatoties kazino spēles.

Neparastie dalībnieki

Izrādās, ka kādā brīdī olimpiskās spēles nebija tikai sporta sacensības. No 1912. – 1948. gadam olimpiskajās spēlēs piedalījās arī mākslinieki – mūziķi, arhitekti, skulptori, rakstnieki – un savā starpā sacentās, lai iegūtu medaļas.

Medaļas

Olimpiskā medaļa ir tas, ko grib iegūt katrs sportists, kurš piedalās olimpiskajās spēlēs. Protams, ka bieži vien ir dzirdamas frāzes, ka galvenais jau ir piedalīties, bet kāda gan jēga piedalīties, ja nav vēlmes vinnēt?

Zelta medaļa patiesībā netiek veidota no zelta. Agrāk tā bija, taču kopš 1912. gada tas ir mainījies. Pašlaik zelta medaļas izgatavo no sudraba, tās tikai apzeltot.

Pēdējās Pjončenas olimpiskajās spēlēs bijušas vissmagākās zelta medaļas – tās svēra 586 gramus. Ja šādas medaļas izgatavotu no tīra zelta, tad vienas medaļas izgatavošana izmaksātu ap 28 000 ASV dolāru.

Spēļu atcelšana

Šobrīd ziemas olimpiskās spēles tika pārceltas un jācer, ka tās nebūs jāpārceļ atkal. Šis nav vienīgais gadījums, kad spēles tiek atceltas vai pārceltas. Iepriekš tas ir noticis veselas trīs reizes, un tam par iemeslu bija pirmais un otrais pasaules karš.

Olimpisko spēļu simboli

Olimpisko spēļu oficiālās valodas ir angļu un franču valoda, kā arī tās valsts valoda, kurā norisinās konkrētās olimpiskās spēles.

Karoga krāsas – gan fons, gan apļu krāsas – ir izvēlēts tāpēc, ka katras valsts karoga ir redzami vismaz viena no šīm izvēlētajām krāsām. Šīs krāsas ir balta, zila, dzeltena, melna, zaļa un sarkana.

Izmaksas

Olimpisko spēļu rīkošana, protams, nav nekas lēts. Valstis nepiesakās rīkot olimpiskās spēles tikai tāpēc, ka tas būtu forši. Pirms tam ir jābūt gataviem uz lielām izmaksām, organizējot nepieciešamos pasākumus.

Bieži vien nākas būvēt papildus stadionus un laukumus, lai varētu notikt visas sacensības, un nebūtu citam uz citu jāgaida. Nepieciešama arī vieta, kur visiem sportistiem, treneriem un pārējam personālam dzīvot – tas arī rada vislielākās izmaksas.

Līdz šim dārgākās spēles bija Sočos 2014. gadā. Pjončenas olimpiskās spēles izmaksājušas ap 13 miljardiem ASV dolāru, kas ir četras reizes mazāk, nekā izmaksāja Soču spēles.

Olimpiskās spēles Latvijā

Visticamāk, ka Latvijā olimpiskās spēles netiks rīkotas nekad, jo vienkārši fiziski nav tik daudz vietas, lai varētu nodrošināt visu vajadzīgo. Tomēr pastāv iespēja, ka Latvija piedalīsies – tas gandrīz notika, ja Zviedrijai būtu izdevies organizēt ziemas spēles, jo bija paredzēts, ka tādā gadījumā Latvijā tiks rīkotas visas renes sporta sacensības.

Pievienot komentāru