Tweet |
|
Lai arī visās ministrijās ir juridiskie departamenti, kuros būtu jāstrādā kompetentiem juristiem, ministrijas, to pakļautības iestādes un valsts kapitālsabiedrības tērējušas vairākus miljonus latu dokumentu sastādīšanai u.c. darbiem, algojot juridiskos birojus, liecina visu ministriju sniegtā informācija Saeimas deputātiem. Visvairāk naudas juridiskajiem birojiem maksājusi Andra Vilka (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija un Daniela Pavļuta (Reformu partija) vadītā Ekonomikas ministrija, un it īpaši abu šo ministriju padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības. Advokātu biroju pakalpojumus izmantojusi pat Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, kurā it kā vajadzētu strādāt visaugstākās kvalifikācijas juristiem.
Antānes pakalpojumi
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, viens no iniciatoriem apkopot informāciju par ministriju pirktajiem juridiskajiem ārpakalpojumiem, NRA.lv apliecināja, ka šonedēļ materiāli par juridiskās palīdzības pirkšanu tiks nodoti KNAB un Valsts kontrolei: «Ir konstatēti atsevišķi kliedzoši gadījumi, kad ministrijas atsevišķas amatpersonas piedalās konkursos un vinnē, vai arī konkursos vinnē cilvēks, kurš nesen aizgājis no iepirkumu komisijas vadīšanas. Šādi gadījumi konstatēti ministrijās, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par cilvēkiem, nevis par ierēdņiem, piemēram, Labklājības ministrijā. Nākamais kliedzošais gadījums saistīts ar Reformu partijas pārraudzītām ministrijām, piemēram, līgumi par juridisko palīdzību ar Rīgas mēra kandidātes Ingas Antānes juridisko biroju, kurš nez kāpēc vinnē tajās ministrijās, kuras vada Reformu partijas ministri, piemēram VARAM un Iekšlietu ministrijā.»
Bordāns – nekompetents?
Kā norādīja A. Elksniņš, deputāti ministriju, to iestāžu un valsts kapitālsabiedrību noslēgtajos juridisko pakalpojumu līgumos saskata arī noziedzīga nodarījuma pazīmes.
«Likumā noteiktajā kārtībā valsts ministrijām ik gadu piešķir līdzekļus pamatfunkciju nodrošināšanai. Ministrijas nevis nodarbina savus ierēdņus, bet aicina talkā juridisko pakalpojumu sniedzējus, advokātus. Ministrijas nekautrējās pieaicināt pat vairākus advokātu birojus, un katrai ministrijai tie ir dažādi. Tieslietu ministra Jāņa Bordāna stāsts pasakāms vienā vārdā – stulbums. Piemēram, Tieslietu ministrijas pamatfunkcija ir piedalīties normatīvo aktu izstrādē. Bet mēs redzam, ka tiek maksāts advokātu birojam, lai advokāti izstrādātu priekšlikumus likuma projektam. Man kā Juridiskās komisijas deputātam ir jautājums, vai es Saeimā, vērtējot likumprojekta priekšlikumu, to vērtēju kā ministrijas priekšlikumu vai kā advokātu biroja priekšlikumu. Es kā Juridiskās komisijas deputāts advokātiem varētu palūgt sniegt arī bezmaksas padomus. Tieslietu ministrijas nolikumā ir ierakstīts, ka viņi drīkst saņemt bezmaksas atzinumus. Mēs redzam, ka saistībā ar jaunā Olaines cietuma būvniecību Bordāns piesaista savus advokātus. Ņemot vērā to, ka mēs Valsts kontrolei piešķīrām papildu līdzekļus operatīvām revīzijām, tai uz šo gadījumu būtu jāreaģē. No atbildēm, kuras saņēmām no ministrijām, man radās secinājums, ka ministrijas nav vajadzīgas. Visas pamatfunkcijas viņi veic, izmantojot juridiskos kantorus, aiz kuriem, man ir aizdomas, vai tikai nestāv viņi paši. Antānes gadījumā tas ir nepārprotami. Ir arī vēl citi gadījumi. Tā ir valsts līdzekļu izsaimniekošana. Man tas nav pieņemami,» skaidroja A. Elksniņš.
Pavļuts bēguļo
Deputāts atklāja, ka skaidrot situāciju pie deputātiem esot ieradušies visi ministri, izņemot Danielu Pavļutu, kurš šobrīd vēl ir ne tikai ekonomikas ministrs, bet arī aizvieto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. «Mēs redzam, ka Pavļuts nekādi nevēlas uzņemties atbildību par Liepājas metalurgu un būvniecības nozari. Ja jau par būvniecību atkāpās premjers, tad Pavļutam bija nevis jāatkāpjas, bet jālido. Nākamā lieta – LMT un Lattelekom apvienošana. Pavļuts pat neizslēdza iespēju, ka darījumu var veikt par sertifikātiem. Mēs Saeimā viņu mocījām, līdz viņš no šīs ieceres atteicās. Viņš vēlas šos uzņēmumus apvienot un panākt, ka apvienošanās rezultātā valsts kļūtu par mazākuma akcionāru. Pavļuts mums saka, ka nevar atnākt uz Saeimu, jo esot aizņemts ar citām lietām. Taču uz koalīcijas sarunām viņš var atnākt, uz Ministru kabineta sēdēm var atnākt. Viņš pat paguva iestāties Reformu partijā, lai tikai paliktu pie šīs siles, bet atnākt pie Saeimas deputātiem, kuri atbilstoši likumam realizē parlamentāro kontroli, viņš nevar. Viņš bēguļo. Tā nav pirmā reize, kad viņš piekopj šādu praksi. Par šiem juridiskās palīdzības līgumu jautājumiem – visu cieņu – pie mums atnāca pat ļoti aizņemtā Straujumas kundze, bija atnākusi arī Ilze Vinķele. Pavļuts vienīgais no ministriem pie mums neatnāca. Pavļuta attieksme pret likumdevēju ir nievājoša. Nevēlos sūdzēties, bet viņš īstenībā ir klauns,» norādīja A. Elksniņš.
Tweet |
|