autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Autoapmācībā plāno revolūciju, skolas pretojas

stop zīme

Katrai autoskolai savs braukšanas apmācību laukums un nauda autoskolu kontos, nevis instruktoru kabatās – šie ir galvenie iecerētie jauninājumi, pret kuriem protestē braukšanas apmācību nozare. Taču ir vēl arī citi, kas vērsti uz kopējās ceļu satiksmes drošības uzlabošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu.

Satiksmes ministrijas virzītās izmaiņas Noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām pašlaik vēl tiek apspriestas darba grupās, bet nākamā gada pirmajā ceturksnī tiks virzītas apstiprināšanai valdībā. CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris prognozē, ka viegli tas nenāksies.

Priekšlikumu un iebilžu ir ārkārtīgi daudz. Autoskolu un instruktoru attieksmi pret plānotajām izmaiņām labi raksturo aptaujas rezultāti Latvijas autoskolu apvienības mājaslapā – 95% pret.

Visi bīstas PVN

Apvienības valdes loceklis Jānis Lācis NRA.lv paskaidro iebilžu būtību (viņam pašam pieder neliela autoskola Cēsīs). Pašlaik instruktori strādā kā individuālā darba veicēji un paši atbild par savām naudas plūsmām. Ja viņi pēkšņi kļūs par skolas grāmatvedības sastāvdaļu, ar 21% PVN likmi būs jāapliek gan kontā kursantu iemaksātā nauda, gan tā, ko skola tērē, pērkot instruktoru pakalpojumus. «Varbūt Rīgā kāds varēs samaksāt šādu sadārdzinājumu, bet pie mums laukos viena braukšanas nodarbība maksā 10 eiro un viss. Cilvēki jau to pašu knapi sagrabina!» Turklāt instruktoru izmaksas laukos esot lielākas – sastrēgumos nav jāstāv, kilometri un degviela tērējas daudz raitāk. Arī ideja par skolu apmācību laukumiem tiek vērtēta negatīvi. Tam neesot ne brīvu zemju, ne naudas. Tad jau prātīgāk būtu sekot Igaunijas modelim, kur autoskolas pērk iespēju strādāt dažos valsts uzbūvētos drošas braukšanas poligonos.

Instruktori bez uzraudzības

Kritiski noskaņoti pret iecerētajām izmaiņām ir arī instruktori. Braukšanas instruktoru biedrības pārstāve Inese Tropa skaidro – tāpēc, ka pieaugs gan birokrātija, gan instruktoru atkarība no skolām. Daudz kur attiecības starp abām pusēm ir saspringtas, norēķini tiek kavēti. Skolas šantažē instruktorus. Attiecībā uz apmācību laukumiem instruktori ir pielaidīgāki, jo ne jau viņiem pašiem labpatīk svešās teritorijās strādāt. Tomēr primāri izmaiņas noteikumos iecerētas, lai pa Latvijas ceļiem un ielām brauktu prasmīgāki autovadītāji. Tāpēc minimālo braukšanas nodarbību skaitu iecerēts palielināt no 14 uz 20 nodarbībām. Teorijā jāpasniedz tādi jauni elementi kā bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana. Vadīšanas apmācībām obligāti jānotiek arī slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Turklāt visas apmācības tiktu sadalītas moduļos, kas ierobežotu kursantu kavēšanas iespējas, jo obligāti būs visi temati. Tam, ka apmācību kvalitāte autoskolās brīžam pieklibo, piekrīt arī instruktore Inese Tropa. Viņasprāt, tas tāpēc, ka neviens neuzņemas atbildību par instruktoru darbu, un te būtu ieviešama līdzīga kārtība kā citās profesijās. Pārkāpumi, strīdi un, galvenais, darba kvalitāte jāizvērtē aroda profesionālajai organizācijai.

Katram jāpēta statistika!

Šobrīd braukšanas apmācību kvalitāte ir nenoturīga. CSDD mājaslapā ir iespēja iepazīties ar autoskolu instruktoru audzēkņu sekmības procentu. Protams, jāņem vērā, ka vienam pasniedzējam var būt 30 un vairāk apmācāmo pusgadā, bet citam knapi piecus izdodas sagrabināt, tomēr tas būtībā ir vienīgais rādītājs, pēc kā izvēlēties savu instruktoru un savu teorijas pasniedzēju: pie viena mācoties, braukšanas tiesības galu galā saņem 80% apmācāmo, bet pie otra knapi 30%. Un tieši tas pats jāņem vērā, izvēloties autoskolu, kurā mācīties. Arī apmācību iestāžu sekmības procenti ir izpētāmi CSDD statistikas sadaļā. Un vēl tur atrodami Patērētāju tiesību aizsardzības centra padomi, uz ko potenciālajam kursantam jāraugās, lai viņš netiktu piemānīts un apkrāpts. Arī reklāmās izmantotā frāze pie mums nav slēptu maksājumu, izrādās, ir krāpšanas sastāvdaļa, jo solītie 40 eiro par teoriju galu galā jāmaksā dubultā. Izrādās, ka vēl jāformē kaudze papīru, kas ir maksas pakalpojums. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, līgumā ļoti uzmanīgi jāizpēta izmaksas un norēķinu kārtība. Tāpat arī jāatrunā iespējas atteikties no esošā instruktora, ja viņš mācīšanas vietā liek braukt uz savu mazdārziņu pēc ražas. Ir skolas, kas par rokādi slikts instruktors pret labāku pieprasa samaksu.

Jauno noteikumu projekts pašlaik ir nodots saskaņošanai ministrijās, un pēc apstiprināšanas valdībā spēkā tas varētu stāties nākamgad, taču pakāpeniski. Būs pārejas periods gan laukumu ierīkošanai, gan elektronisko žurnālu ieviešanai.

Imants Vīksne

 

Pievienot komentāru