Paiders: Pret pārangliskošanu

Divi diženi valstsvīri – Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli – metušies cīņā pret mācībām augstskolās latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrs septembrī apsolīja ierosināt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ievērojami palielinātu svešvalodu lietošanu mācību procesā Latvijas augstskolās. Valsts prezidents pēkšņi aptvēris, ka pārāk maz studiju priekšmetu tiek pasniegti ES oficiālajās valodās. 22. oktobrī Valsts prezidenta kanceleja sākusi darbu, lai izstrādātu likumdošanas bāzi «par Eiropas Savienības valodu lietošanas procentuālu palielinājumu augstskolu studiju programmās». LETA citē Andra Bērziņa pozīciju augstskolas valodas jautājumā: «Nevar pieiet formāli – viss tikai latviski – un cerēt, ka mēs ieņemsim savu vietu pasaulē. Mēs neieņemsim.»

Var, protams, ironizēt par ES oficiālajām valodām, ka Valsts prezidents piedāvā reformu, kuras rezultātā Latvijas studenti dizaina pamatus varēs apgūt tikai slovēņu valodā, latviešu folkloru – somiski, bet augstākā matemātika tikts mācīta ungāriski. Var no sašutuma iekliegties, ka gan Andris Bērziņš, gan Roberts Ķīlis jau ir atteikušies no Satversmes kodola, no valodu referenduma pārliecinošā balsojuma un sākuši Latvijas pārangliskošanu.

Taču problēma nav tikai dažu politiķu anglofīlijā. Pirms pāris nedēļām diskusijas laikā ar augstskolu rektoriem Roberts Ķīlis vienam rektoram uzkliedza, ka lai necerot, padomju laiki neatgriezīsies! Ļoti iespējams, ka izglītības un zinātnes ministrs ar to patiesībā bija domājis padomju laika iespējas apgūt augstāko izglītību Latvijā latviešu valodā. Diemžēl izglītības un zinātnes ministrs savā reformu aizrautībā, visticamāk, nav lietas kursā par patieso stāvokli augstskolās ar augstskolu mācību grāmatām. No kādām mācību grāmatām fizikas procesu pamatus apgūst Latvijas senākās (tikko nosvinēja 150 gadu jubileju) augstskolas – RTU – studenti? No padomju laika grāmatām! Un ne tikai RTU! Šoruden pat pie manis nonāca radu un paziņu meklējumi pēc augstskolu mācību grāmatām par fizikas pamatiem un atklājās, ka RTU studenti joprojām apgūst fizikas procesu pamatus no labām padomju augstskolu mācību grāmatām latviešu valodā. Citu nav! Godājamais Robert Ķīli! Padomju laiki joprojām ir Latvijas augstskolās – kvalitatīvu padomju mācību grāmatu izskatā. Gan jūs, gan citi izglītības ministri ir spējuši atrast simtiem miljonus betonam izglītības nozares ēkām, bet nav spējuši atrast naudu augstskolu mācību grāmatām latviešu valodā. Padomju laika fizikas un matemātikas mācību grāmatām nav nekāda vaina. Zatlera rīkojums numur divi neatcēla kompleksā mainīgā funkcijas atvasinājuma principus. Elektrībai nav ideoloģijas. Neatkarības deklarācija neatcēla Kulona likumu. Un pat Ķīļa augstskolu reforma neatcels gāzu stāvokļa vienādojumu.

Lai Latvijas augstskolas izveidotu konkurētspējīgu speciālistu, tām vispirms ir jāsaprot sava specialitāte. Angļu valoda var būt, var nebūt. Ko dos hidrodinamikas eksperts, kurš perfekti prot angļu valodu, bet nesaprot fizikas procesu kopsakarības? Izpratni par fizikāliem vai dabas procesiem ir grūti veidot, to skaidrojot pat dzimtajā valodā! Ja izpratne par siltumtehniku ir jāveido svešvalodā, tad, zinot pašreizējo vidusskolas absolventu vidējo līmeni, augstskolas veidos nekonkurētspējīgus speciālistus. Lielākajai daļai vidusskolas absolventu angļu valoda nav tādā līmenī, lai to lietotu, saprotot speciālus tekstus ar augstu detalizācijas pakāpi. Viņiem tas vēl ir jāiemācās augstskolās, balstoties uz latviešu valodu.

Latvijā ir simtiem programmu, kurās augstskolu mācību grāmatu latviešu valodā vienkārši nav un jau no bakalaura līmeņa jāsāk mācīties no mācību grāmatām angļu valodā. Es pat teiktu, ka angļu valoda augstskolās ir par daudz, nevis par maz.

Šogad referendumā Latvijas pilsoņi nepārprotami pauda gribu, ka viņi nevēlas pārangliskotu Latviju. Latvijas pilsoņi nav devuši mandātu Valsts prezidentam un izglītības ministram izspiest latviešu valodu no Latvijas augstskolu mācību kursiem un uzspiest Latvijas studentiem mācīties Latvijā citās ES oficiālajās valodās.

Latvijas pilsoņu mandāts ir latviešu valodas paplašināšana visās dzīves sfērās, tostarp arī augstskolā. Savukārt tie, kas būs motivēti gūt starptautiskus panākumus, vajadzīgās svešvalodas apgūs paši. Latviešu valoda gan Ulmaņa, gan padomju laikā, gan pēc neatkarības atgūšanas, kļuva par zinātnes valodu, un nevienai valsts amatpersonai nav nekādu tiesību to liegt!