Latvijas birokrātija kavē ārvalstu rezidentu iesaistīšanu pakalpojumu sniegšanā

euroscript Baltic aicina atbildīgās Latvijas valsts iestādes vienkāršot prasības attiecībā uz piederības rezidences valstij pierādīšanu. Tas ļautu savlaicīgi norēķināties par ārvalstu tulkotāju sniegtajiem pakalpojumiem un piesaistīt aizvien jaunus dzimtās valodas speciālistus, nodrošinot izcilu tulkošanas pakalpojumu kvalitāti.

Pamatprincips maksājumiem citas valsts nodokļu rezidentiem, gadījumos, kad to paredz starptautiskie līgumi, ir atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā. Lai gan šī ir vispārpieņemta pasaules prakse, to izpildi sarežģī Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta prasība nerezidentam iesniegt LR MK noteikumos Nr. 178 apstiprinātu rezidenta apliecības formu latviešu un angļu valodā.

Tas nozīmē, ka Latvijas nerezidents aizpilda šo formu un ar parakstu apstiprina, ka viņš ir konkrētās valsts rezidents. Tad viņš iesniedz aizpildītu formu rezidences valsts ieņēmumu dienestā, kas apliecina, ka minētā persona ir šīs valsts rezidents. Tikai tad minēto formu iesniedz Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā apstiprinājuma saņemšanai.

Diemžēl ne visu valstu ieņēmumu dienestu pārstāvji paraksta šo formu, jo neprot latviešu vai angļu valodu (piem. Baltkrievijā, Ukrainā). Šī problēma kļūs aktuāla arī darījumos ar Krievijas nodokļu rezidentiem līdz ar attiecīgās konvencijas stāšanos spēkā. Savukārt Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nepieņem citas valsts rezidenta apliecības formas.

Mūsuprāt, būtu jāņem vērā to Eiropas Savienības valstu prakse, kurās netiek pieprasīts nerezidenta valsts iestāžu apstiprinājums tam, ka nodarbinātā persona ir šīs valsts nodokļu maksātājs, turklāt Latvijas valsts iestādēm vajadzētu veicināt sadarbību ar citu valstu iestādēm, veidojot kopējas datubāzes un veicot kontroles pārbaudes.

Jāatzīst, ka neveiksmīgā cīņa ar ēnu ekonomiku rosina pārskatīt valsts iestāžu spēju nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Esošā kārtība uztur nemainīgu ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo ir iespējami „ērtāki” samaksas veidi tulkotājiem, piemēram, autoratlīdzības par tulkojumiem, kuri nav autortiesību objekts, „algas aploksnēs”. Šādā veidā norēķinoties ar tulkotājiem uzņēmumi atbalsta ēnu ekonomiku. Savukārt katra šāda dalībnieka subjektīvās intereses ierobežo mūsu visu tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kultūru, medicīnas pakalpojumiem, pabalstiem un pensijām.