Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu... (Turpināt lasīt)
Vairāk nekā 4,5 miljoni eiro un sešus gadus ilgs darbs Izglītības un zinātnes ministrijai ļāvuši izkustināt no mirušā punkta izglītības iestāžu digitālo vajadzību apvienošanu vienā resursā – skolas.lv. Eksministra Roberta Ķīļa domugrauds pagājušajā nedēļā nomainīts pret esošās ministres Inas Druvietes... (Turpināt lasīt)
Salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis to skolu skaits, ko šogad iecerēts slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban ir saņēmusi 12 pašvaldību iesniegumus par kopumā 20 izglītības iestādēs plānotajām pārmaiņām. Vairāk nekā pusei no tām šis, ļoti iespējams, būs pēdējais... (Turpināt lasīt)
Koledžas jāintegrē augstskolās – tāds ir šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kurss. Pirmais solis jau sperts: pagājušonedēļ parakstīts sadarbības memorands par Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas iekļaušanu Banku augstskolas struktūrā. Nozares pārstāvji gan visai piesardzīgi vērtē notikušo un par integrāciju... (Turpināt lasīt)
Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli. Ministrija sagatavojusi veselu darbu sarakstu,... (Turpināt lasīt)
Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas. Pašvaldības sūkstās, ka... (Turpināt lasīt)
Nule Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotā aptauja liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta tās iniciēto augstskolu specializāciju un apvienošanu kā lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izmantojumu un starptautiskās konkurētspējas nodrošinājumu. Augstskolu pārstāvji neiebilst pret šādu uzstādījumu, taču atzīst, ka šobrīd... (Turpināt lasīt)
Daudzi jaunieši darba tirgū nonāk bez profesionālajām iemaņām un specialitātes. Taču tie, kas to ir ieguvuši, nereti, izrādās, izvēlējušies maz pieprasītu. Lai panāktu pozitīvas izmaiņas jauniešu profesionālajā orientācijā, jāmaina akcenti izglītības sistēmā – gan vidējā, gan augstākajā. Izvērtējot situāciju darba... (Turpināt lasīt)
Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
