2014./2015. mācību gadā 11,7 tūkst. audzēkņu uzsāka mācības 62 profesionālās izglītības iestādēs, kā arī 14 koledžās, kuras realizē profesionālās izglītības programmas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Uzņemto audzēkņu skaits ir par 1,6% lielāks nekā iepriekšējā mācību gadā. 46,5%... (Turpināt lasīt)
Latvijai trūkst viennozīmīga redzējuma par izglītības un pedagogu darbības kvalitāti un tas rada robus izglītības sistēmā, tā šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Seile atzina, ka ir starptautiski pētījumi, kas pierāda Latvijas izglītības kvalitāti, tomēr... (Turpināt lasīt)
Pieprasot lielāku atalgojumu, Latvijas pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, apliecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Šodien, 19. novembrī, LIZDA valdes sēdē lems par izglītības darbinieku streiku. Kā vēsta LIZDA, pretēji partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība... (Turpināt lasīt)
Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. NRA augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts... (Turpināt lasīt)
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo... (Turpināt lasīt)
2014./2015. akadēmiskajā gadā 60 augstākās izglītības iestādēs, tai skaitā 25 koledžās, studijas uzsāka 29,2 tūkst. studentu, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2013./2014. akadēmiskajā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (56,1%) mācās par... (Turpināt lasīt)
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas... (Turpināt lasīt)
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura beidz pildīt savus amata pienākumus, uzskata, ka savas darbības laikā izpildījusi gandrīz visus valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus un aizlāpījusi «vairākus baltos plankumus», kas radušies iepriekšējo ministru laikā. Viens no šiem plankumiem bijuši seši... (Turpināt lasīt)
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, norādot, kas Latvijas zinātnes attīstībai būtu nepieciešams pirmām kārtām, lielākā daļa aptaujāto atzīmēja lielāku finansējumu pētījumiem (69%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmēja, ka nepieciešama labāka materiāltehniskā bāze (44%) un labāks atalgojums zinātniekiem... (Turpināt lasīt)
Izglītības un zinātnes ministra krēslā pedagogi un skolu direktori vēlētos redzēt profesionāli, kas «zina nozari no iekšpuses». No šābrīža politiskajiem spēkiem kā piemērotākos kandidātus skolu vadītāji nosauc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Danu Reiznieci Ozolu un pašreizējo ministri... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
