autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pedagogu streiks ir, vienprātības nav

book-958108_1920

Brīdinājuma streikā 27. novembrī ir gatavas piedalīties 905 izglītības iestādes ar kopumā vairāk nekā 24 000 pedagogu. Viņu pulkā ir arī 146 Lielvārdes novada divu pirmsskolas iestāžu un trīs skolu darbinieki. Ir arī viena mācību iestāde, kas protesta aktivitātēs neiesaistās.

Visaktīvākie protestētāji ir bērnudārzā Pūt, vējiņi! Iestāde ir liela: 16 grupas ar kopumā 300 bērniem. No 80 tās darbiniekiem streikā piedalīsies 62 (arī daļa tehniskā personāla). «Tā ir tā mazā cerībiņa, uz ko ejam. Esam visu laiku gaidījuši, kad pacels algas, kad būs jaunas programmas. Nu mērs ir pilns,» teic iestādes mācību pārzine Sandra Sietiņa, uzsverot, ka galvenais akcents ir nevis nauda, bet attieksme. Pirmsskolas pedagogiem latiņa ir augsta, sākot jau ar to, ka vajadzīga augstākā izglītība (daļai ir pat divi diplomi). Tolaik, kad pēkšņi šī prasība ieviesta, daudzi pieredzējuši darbinieki no bērnudārza aizgājuši, jo nevarēja samaksāt par mācībām augstskolā. Tie, kas izstudēja, cerēja, ka tam būs atdeve un alga pieaugs. Gribējies, lai novērtē to darbu, ko pedagogi iegulda bērnu sagatavošanā skolai. Labi, ka vismaz pašvaldība piemaksā, lai darbinieki saņemtu daudzmaz cienīgu samaksu. Diemžēl jauno modeli pirmsskolas pedagogi varot gaidīt ne agrāk par 2018. gadu, bet līdz tam nekas nemainīsies. «Neviens jau nenāk uz bērnudārzu pelnīt lielo naudu, te vienmēr algas bijušas mazas. Nāk tie, kam tas tiešām ir aicinājums,» norāda Pūt, vējiņi! darbiniece un arodbiedrības pārstāve Iveta Jaunvīksna. Bažas esot par to, ka arvien mazāk jauno nāk te stādāt. Dažs īsu brīdi pagrozoties, bet, ieraugot savā algas kontā mazos skaitļus, dodas meklēt ienesīgāku vietu. Ja šobrīd vēl trauksmes bungas neesot jāsit, tad pēc gadiem desmit bērnudārzā ļoti trūks darbinieku.

Arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā piektdien mācību process nenotiks – no tās 50 darbiniekiem 33 streikos. Šie cilvēki esot apņēmības pilni un cerot, ka tiks sadzirdēti. «Ticu, ka darbs pie jaunā modeļa tiks atsākts, uzlabojot to. Būs sarunas, un būs risinājums,» savu pārliecību NRA.lv pauž skolas arodbiedrības pārstāve Biruta Rutka. Patiesībā ar šābrīža modeli lielvārdieši esot gana apmierināti, jo ar jauno viņi būšot tikai zaudētāji. Turklāt – ne tikai vidusskolas pedagogi, bet visas novada skolas. «Šoreiz mēs ne tik daudz cīnāmies par savām algām, bet arī par pirmsskolu un augstskolu pedagogiem, par atbalstu zinātnei,» uzsver B. Rutka. Viņa gan mazliet rūgti pasmaida: līdzšinējā pieredze rādot, ka pēc visām aktivitātēm – algas nevis kāpj, bet vēl vairāk sarūk. Tāpēc kolēģi bažījoties, ka arī šoreiz notiks kas līdzīgs. Skolas direktors Aigars Kruvesis mudina uz situāciju paskatīties valstiski: jāizkāpj reiz no savām mīkstajām čībām un jādomā par visu valsti kopumā – par tās izglītības sistēmas sakārtošanu, ne tikai jauno algas modeli.

Savukārt Lielvārdes pamatskola streikā nepiedalās. Tās direktors Andis Pētersons teic, ka neredzot tam visam nekādu jēgu. Viņš neizprotot, kāpēc un pret vai par ko pārējie kolēģi novadā protestēs. Vecais modelis neesot labs, taču jaunais ir vēl sliktāks. Neviens no tiem nav vērsts uz kvalitātes uzlabošanu. Novedīšot tikai pie tā, ka daļai pedagogu nāksies darbu pamest, jo likmju skaits saruks. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) uzstādījumi nešķiet pārliecinoši, nerodas arī pārliecība, ka jelko panāks ar šādām darbības formām. Šī ticība jau sen esot zudusi, tāpēc 2002. gadā skolas pedagogi no LIZDA esot izstājušies. Viņš arī norāda, ka vajadzētu taču būt kādam uzkrājumam (bet tāda neesot), lai nokompensētu streikotājiem zaudēto dienu, nevis gaidīt no pašvaldībām atbalstu.

Aisma Orupe

Pievienot komentāru