autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Norisināsies kārtējais protests pret mācībām tikai latviešu valodā

Krievu skolu aizstāvji šodien plāno doties kārtējā protesta gājienā saistībā ar izmaiņām izglītības sistēmā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, pārejas procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Protestu rīkotāja ir Latvijas Krievu savienības vadītāja Tatjana Ždanoka, kas paziņojusi, ka vērsīsies Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā, lai saņemtu atzinumu, cik likumīgi ir Saeimas pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie likuma grozījumi.

Kā zināms, Ždanoka nesen nolika Eiroparlamenta deputātes mandātu, lai palīdzētu bruģēt ceļu Latvijas Krievu savienībai gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Viņa iecerējusi organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem “Tagad vai nekad” vai “Tēvzeme vai nāve”.

Ždanoka paziņojusi, ka ir gatava pretoties izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformām un organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos ārpus Saeimas un iegūt politisko pārstāvību Latvijas parlamentā.

“Ja šī gada laikā šie mērķi netiks sasniegti, daži procesi kļūs neatgriezeniski. Krieviem paliks trīs izvēlas iespējas: asimilācija, marginalizācija vai izceļošana no Latvijas,” brīdinājusi Ždanoka, biedējot, ka sauklis “Tagad vai nekad” kļūst par vienīgo iespēju.

“Pārnestā nozīmē mums tiešām draud nāve – izglītības, kultūras un cieņas nāve. Vai arī gara revolūcija, uzvara, kas vedīs pie mūsu tautas brīvas attīstības dzimtajā valstī – Latvijā,” intervijā žurnālistiem paudusi politiķe.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis Otrajās Lieldienās izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, pārejas procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas bilingvālajā izglītībā pamatskolas posmā. 1.-6.klasē paredzēts, ka pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst 80 procenti mācību priekšmetu.

Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei.

Foto: F64

Pievienot komentāru