autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nepareizas attieksmes dēļ atlaidīs no darba

Grozījumi Izglītības likumā paredz, kad darba devējs varēs nekavējoties atlaist no ieņemamā amata izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tas būs nelojāls Latvijas valstij un tās Satversmei vai arī, ja tiks konstatēts, ka skolotājs «izglītojamajam mācību procesā veido nepareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti». Daudzi nozarē strādājošie šādu formulējumu uzskata kā klaji nedemokrātisku un Tikumības grozījumu tiešo pēcteci.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis valdības sēdē šādu noteikumu nepieciešamību pamatoja ar kaitējumu, ko viens nelojāls pedagogs var izdarīt – «samaitājot dzīves desmitiem jauniešu». Tiesa, sūdzību par šādiem skolotājiem neienākot daudz – apmēram desmit gadā, no kuriem «varbūt saistīti ar pārkāpumiem» ir labi ja divi. Tātad kopumā varētu būt runa par pārdesmit cilvēkiem. Un tomēr tā esot problēma, jo līdz šim pat tad, ja skolotājs atzina, ka ir nelojāls Latvijas valstij, nebija pietiekama mehānisma, lai viņu atlaistu no darba. Bijis pat gadījums, kad skolā, kurā Izglītības kvalitātes valsts dienests konstatējis pārkāpumus un kurai atņemta licence, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav varējusi ne atlaist direktoru, ne panākt, lai šī iestāde tiešām tiktu slēgta.

K. Šadurskis norādīja, ka šādi noteikumi ļaus ietaupīt Drošības policijas laiku un līdzekļus un tas noteikti nenotikšot par to, ka «skolotājs neiemācīja skolēnam divreiz dienā mazgāt zobus». Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apliecināja: šādas nelojālas darbības tiešām skolās ir konstatētas un trūkst instrumentu, lai tās apturētu un izskaustu. Par to, ka kāds varētu tikt sodīts nepamatoti, nevajadzētu baidīties, jo ir taču iespēja šādus lēmumus apstrīdēt tiesiskā ceļā.

Savukārt izglītības nozarē strādājošie kopumā ir sašutuši par šādiem likuma grozījumiem. «Ja pedagogu vai direktoru varēs sodīt par nepareizas attieksmes veidošanu, tad ir ellei vārti vaļā,» ir pārliecināta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Viņai tiešām neesot skaidrs, kā var noregulēt nepareizu attieksmi. Tas viss sasaucoties ar jau pieņemtajiem tā dēvētajiem Tikumības grozījumiem, un, to visu kopā saņemot, rodoties sajūta, ka ejam policejiskas valsts virzienā. I. Viņķele atzīst, ka ir vajadzīgs regulējumus pretvalstiskas rīcības gadījumā. «Taču to visu regulē Darba likums, un nekāda revolucionāra pārliecība nedrīkst tikt piemērota. Jo ir kārtība, kā tas notiek, kā tas tiek izvērtēts. Diemžēl IZM radīto dokumentu nevaru nosaukt nekā citādi kā par brāķi,» atzīst I. Viņķele.

Arī deputāte Ingūna Rībena uzskata, ka ir neiespējami uzlikt tiesiskus rāmjus: ko drīkst teikt un ko ne. «Kur ir tā pareizuma mēraukla? Ne jau vienmēr tas, ko emociju varā izsaka, vērtējams kā nelojālisms. Man brīžam šķiet, ka tagad ir kāds vīruss gaisā, jo gan parlamentā, gan likumdošanā cenšas aprakstīt pilnīgi visu. Bet cilvēkam, ja tam ir apjēga par labo un ļauno, nevajag visu priekšā uzrakstīt. Ir taču lietas, kas ir pašas par sevi saprotamas.»

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle IZM piedāvāto formulējumu nosauc par briesmīgu. Viņa tiešām nesaprotot, ko nozīmē frāze «nekavējoties atbrīvot» par nepareizas attieksmes veidošanu. Nu nedrīkst demokrātiskā valstī prasīt, kas ir pareiza attieksme. «Es būtu piesardzīga ar šādiem formulējumiem. Likumam jābūt nepārprotami formulētam, nevis dažādi interpretējamam, kā tas ir šajā gadījumā. Patiesībā šo problēmu var ar citādākām metodēm risināt,» NRA.lv uzsver A. Melle.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pieļauj, ka tas vairāk saistīts ar valsts drošības jautājumiem. Taču nevar bez skaidrošanas steidzamības kārtā virzīt dokumentu, kurš nav pamatīgi izstrādāts un kurā var atrast tīri anekdotiskus teikumus. Katrā ziņā anotācija ir jāprecizē – tā nevar palikt pašreizējā redakcijā. I. Vanaga arī domā, ka kopumā tas viss ir virzīts uz profesionālās brīvības ierobežošanu. Un LIZDA prasījusi dokumentā novērst iespēju, ka pedagogi tiktu uztverti kā «lielākais apdraudējums jaunatnei, neiemācot pareizās attieksmes».

Aisma Orupe

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru