- Izglītība.info - https://www.izglitiba.info -

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju vērtē kā neapmierinošu

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju, sabiedrības apmierinātība ar personīgo finansiālo situāciju nav viendabīga. Kamēr 50% norāda, ka ir kopumā apmierināti, otra puse pauž pretēju viedokli. Tiesa, savu finanšu ikdienu kā pilnībā apmierinošu novērtējuši vien 6% iedzīvotāju, un 44% to identificē kā kopumā pieņemamu, bet vēl uzlabojamu. Vairums jeb 86% iedzīvotāju saredz iespēju uzlabot naudas lietas, rūpīgāk pievēršoties plānošanai.

Aptaujas rezultāti liecina, ka līdz ar jauna gada sākumu pievērsties rūpīgākai savu naudas lietu sakārtošanai nolēmis 81% iedzīvotāju, turklāt 13% to darīs pirmoreiz, bet 68% tas ir jau ierasts paradums gadu no gada. Šāda apņēmība nenoliedzami sniedz virkni pozitīvu efektu. Iedzīvotāji, kuri jau iepriekš centušies sakārtot savas naudas lietas, kopumā pauž lielāku apmierinātību ar savu pašreizējo finansiālo situāciju (53% ir pilnībā vai daļēji apmierināti) nekā tie, kuri finanšu mērķus plāno izvirzīt pirmo reizi (32%). Savukārt iedzīvotāji, kuri neplāno pārskatīt savu rīcību un paradumus, no pārējiem galvenokārt atšķiras ar vienaldzību pret naudas jautājumiem kopumā.

Finanšu plānošanas pieredzes veidošana un uzkrāšana veido labu pamatu izaugsmei, ko apliecina arī aptaujas dati. Katrs piektais iedzīvotājs, kurš regulāri izvirza finanšu mērķus, atzīst, ka tam kopumā bijusi pozitīva ietekme uz viņa personīgajām finansēm. 55% iedzīvotāju savus mērķus izdevies sasniegt pilnībā vai daļēji, un tikai 14% nācies atzīt, ka pietrūcis iniciatīvas un mērķtiecīguma.

“Jauns gads nereti kalpo par labu iedvesmas un atskaites punktu, lai izvirzītu mērķus un dažādas apņemšanās, tostarp finanšu jomā. Tas ir samērā iedarbīgs veids, kā savās finansēs ieviest kārtību kaut soli pa solim, gada sākumu izmantojot par brīdi, kad beidzot sākt rīkoties vai kaut ko mainīt savos paradumos. Visefektīvāk finanšu situāciju var uzlabot rūpīga pievēršanās naudas jautājumiem – no ienākumu palielināšanas līdz izdevumu optimizēšanai un līdzekļu rezerves veidošanai. Jo retāk nāksies uzdot jautājumu, kur paliek mana nauda, jo lielāka pārliecība par kontroli naudas lietās un mērķtiecīgāka virzība uz savu mērķu sasniegšanu,” komentē Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Trīs galvenās Latvijas iedzīvotāju finanšu apņemšanās 2021. gadā ir tērēt mazāk (46%), naudas lietās saglabāt līdzšinējo prātīgo attieksmi (42%), kā arī pieteikties iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai par attaisnotajiem izdevumiem (36%). Katrs trešais arīdzan apņēmies sakrāt naudu kādam svarīgam mērķim. Tie, kuri finanšu sakārtošanai pievērsušies pirmoreiz, biežāk norāda uz vēlmi tērēt mazāk, mainīt savu attieksmi pret naudu un atdot parādus. Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši izrādījušas apņemšanos iepirkties pēc saraksta un sakrāt kādam lielākam pirkumam.

Galvenā motivācija, kāpēc iedzīvotāji pievēršas naudas lietām, ir drošība un izaugsme. Vēlme justies drošāk tuvākā vai tālākā nākotnē motivē 55% iedzīvotāju, vēlme sasniegt vairāk un kopumā dzīvot labāk – 41%, bet vēlme realizēt savus mērķus – 38% iedzīvotāju. Taujāti par galvenajiem šķēršļiem, kas šogad var traucēt sekmīgai naudas lietu sakārtošanai, aptaujātie galvenokārt min ārējus faktorus – neparedzētus izdevumus (52%), ikdienas preču un pakalpojumu cenu pieaugumu (46%) un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku (46%).