Valsts valodas prasības ierobežo augstāko izglītību?

Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu Latvijas augstskolās ierobežo pārāk striktais regulējums, kas pieprasa latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Šīs prasības noteikti būtu jāmīkstina, ja gribam kāpināt augstākās izglītības kvalitāti, uzskata augstskolu vadītāji. Viņiem gan iebilst nacionālāk domājošie, norādot, ka tādējādi tiks apdraudēts valsts valodas statuss un izņēmumi likumā var novest pie vēl lielākiem izņēmumiem.

Tam, ka pašreizējās prasības traucē pieņemt ārvalstu pasniedzējus augstskolu štatā, piekrīt arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš uzskata, ka noliegums ievēlēt rektora amatā ārzemnieku, kurš nepārvalda latviešu valodu augstākajā (C) līmenī, būtu jāatceļ. Tas apgrūtinot arī augstskolām noteiktā nosacījuma izpildi, proti, 5% no personāla jābūt ārvalstu docētājiem. Augstākās izglītības joma tomēr ir diezgan internacionāla, un Rīgas Ekonomikas augstskola, liedzot turpināt darbu pašreizējam vadītājam Andersam Pālzovam, kam nav pietiekamas valsts valodas prasmes, noteikti ir zaudētāja. Tas pats attiecoties uz Juridiskās augstskolas rektora ievēlēšanu. Šādos gadījumos būtu jāļauj strādāt, nodrošinot tulka pakalpojumus, iesaka A. Barševskis.

Arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra vērš uzmanību uz to, ka, stiprinot latviešu valodas lomu, tiek vājināta zinātnes joma. «Augstskolas rektors ir galvenais iestādes administrators. Viņš ir pētnieciskā, pedagoģiskā un akadēmiskā darba idejiskais vadītājs, un likt pāri visam valodas kompetenci tomēr ir ierobežojums,» uzsver J. Vētra, piebilstot, ka rektoram būtu jāprot latviešu valoda sarunvalodas līmenī, bet saziņai ar valsts institūcijām augstskola varētu deleģēt kādu citu no tās vadības, kura pienākums būtu sekot līdzi normatīvo aktu ievērošanai un izmaiņām tajos.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau ķērusies vērsim pie ragiem un kopš pērnā gada marta strādā pie grozījumiem «senajā un konservatīvajā» regulējumā, NRA.lv teic komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Līdz šim tie lieguši ārzemju pasniedzējiem, ja tie pietiekami nezina latviešu valodu, ne tikai iekļūt Senātā, bet pat promocijas padomē. Tāpēc lielākoties viņi augstskolā darbojas kā vieslektori. «Šādi ierobežojumi laikā, kad sarūk vietējo studentu skaits, ir tikai lieks šķērslis,» akcentē I. Viņķele. Diemžēl ministra Kārļa Šadurska vērtējumu par grozījumu nepieciešamību komisija tā arī neesot saņēmusi vairāku mēnešu garumā. Viņš savu redzējumu šajā jautājumā pauda vakar, komentējot prasības un kritērijus augstskolas rektora amata pretendentiem: jāatrod līdzsvars starp diviem pretpoliem – izglītības ieslīgšanu provinciālismā, nosakot ļoti augstas prasības, un valodas prasību ignorēšanu, kā rezultātā augstākā izglītība varētu zaudēt savu piesaisti Latvijai. Attiecībā uz Ekonomikas un Juridiskās augstskolas rektoru kandidātiem – viņiem būs jāapgūst latviešu valoda vajadzīgajā apjomā.

Latviešu valodas aģentūras Attīstības daļas vadītāja Inita Vītola valodas prasmju latiņas samazināšanu ārvalstu pasniedzējiem vērtē piesardzīgi. Vieni izņēmumi varot novest pie nākamiem, un galu galā pie sistēmas novājināšanas, tāpēc šādi grozījumi būtu jāskata kompleksi, nevis atrauti no visa pārējā. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāte Inguna Rībena neatbalsta izņēmuma statusa noteikšanu valsts (privātās lai darot, kā tīk) augstskolu akadēmiskajam personālam un rektoriem. Tas attiecoties arī uz Ekonomikas augstskolas rektoru – viņš te dzīvojot gana ilgi, lai būtu varējis apgūt latviešu valodu. Jau tā viņam iepriekšējā termiņā tika dotas atlaides.

Aisma Orupe

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/