- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Valsts prezidents strauji zaudē sabiedrības uzticību

qc_C9f3-2iCXrLxMm2iIMbFl86LCBLDO

Sabiedrības uzticēšanās virknei valsts un sabiedrisko institūciju aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, būtiski pieaugusi, bet Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un politiskajām partijām tā turpina sarukt. Vislielāko sabiedrības uzticību joprojām bauda izglītības iestādes, liecina pēc NRA.lv pasūtījuma SKDS veiktais pētījums.

Pēc aizvadītā gada nogalē veiktās socioloģiskās aptaujas datiem, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzticības reitings sasniedzis visu laiku zemāko atzīmi. Vēl 2017. gada nogalē tas bija 20,1 punkts, bet decembrī tas bija noslīdējis jau līdz 3,5 punktiem. Tiesa, pēdējo deviņu gadu laikā R. Vējoņa uzticības reitings, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem prezidentiem, bijis visaugstākais. Pirmajā prezidentūras gadā tas sasniedza 41,1 punktu.

Tas gan nav zemākais uzticības reitings, kuru pēdējos deviņos gados piedzīvojusi prezidentūra. 2010. gada nogalē Valda Zatlera prezidentūras laikā tās uzticības reitings bija mīnus 8,6 punkti. Situācija strauji mainījās pēc V. Zatlera rīkojuma, kura rezultātā tauta atlaida 10. Saeimu. Pēc šā notikuma uzticība Valsts prezidentam pieauga līdz 17,6 punktiem, bet, prezidenta krēslā sēžoties Andrim Bērziņam, tā saruka līdz mīnus 4,1 punktam. A. Bērziņam savas prezidentūras laikā gan izdevās reitingu būtiski uzlabot – tas sasniedza 17,2 punktus.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka R. Vējonis, pretēji iepriekšējiem diviem prezidentiem, nav mācējis izmantot amata sniegto popularitāti un iespējas. «Biju pārliecināts, ka profesionāls politiķis, kāds neapšaubāmi ir arī R. Vējonis, mācēs izmantot iespējas, kuras ģenerē prezidenta amats – radīt popularitāti un interesi par sevi. Bet viņš to spēja tikai ļoti īsu laiku, līdz brīdim, kad reprezentatīvā funkcija bija jānomaina uz to, ko sabiedrība gaida, kļūt par politisko līderi, arbitru. It īpaši kad politikā ir haotiskākas situācijas, kad visi skati vēršas uz prezidentu, kuram vajadzētu skaidrot, kas notiek, un pieņemt atbilstošus lēmumus. Šo pēdējo funkciju viņš nespēja realizēt. Sākumā viņš bija selfiju prezidents, un tas strādāja, bet ar to nepietiek,» atsaucoties uz R. Vējoņa aktīvu dalību dažādos publiskos pasākumos prezidentūras sākumā, skaidro politologs.

Tradicionāli visaugstākais uzticības reitings ir izglītības iestādēm. Pēdējo deviņu gadu laikā tas ar nelielām svārstībām turpinājis augt. 2017. gadā tas bija 59,5 punkti, bet pērn sasniedzis augstāko atzīmi – 66,4 punktus.
Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pakāpeniski iegūst aizvien lielāku sabiedrības uzticēšanos. 1997. gadā uzticēšanās reitings NBS bija negatīvs, bet pēdējo deviņu gadu laikā tas audzis un decembrī sasniedzis 44,8 punktus.

Interesanti, ka strauju uzticības reitinga pieaugumu piedzīvojuši tradicionālie mediji – radio, televīzija un prese. Mediju reitingu topā tradicionāli esošais radio ieguvis 37,9 uzticības reitinga punktus, kas ir par 12,6 punktiem vairāk nekā 2017. gada nogalē. Arī televīzija pērn skatītājos spējusi iedvest lielāku uzticību, un sabiedrība tai piešķīrusi 34,1 punktu, kas ir par 15,4 punktiem vairāk nekā 2017. gadā.

No uzticības krīzes, šķiet, atkopusies arī drukātā prese. Vēl 2016. gadā drukātās preses uzticības reitings bija ar negatīvu zīmi, 2017. gadā tas ar 6,4 punktiem pārvarēja šo krīzi, bet pērn reitings par 15,3 punktiem pieaudzis līdz ievērojamajiem 21,7 punktiem. Tas gan nav augstākais drukātās preses sasniegums – 1997. gadā tās uzticības reitings bija apaļi 30 punkti.

Interesanti, ka, par spīti sarežģītajai situācijai veselības aprūpes sistēmā, sabiedrības uzticība tai pieaug jau otro gadu pēc kārtas. Veselības ministres Andas Čakšas pirmajā pilnvaru gadā – 2016. – uzticēšanās reitings veselības aprūpes iestādēm bija tikai 6,3 punkti jeb zemākais iepriekšējo sešu gadu laikā, bet gan 2017., gan 2018. gadā tas strauji pieauga un pērn apstājās pie 33,2 punktu atzīmes.

No uzticības krīzes bezdibeņa lēnām, bet pārliecinoši raušas ārā arī Valsts policija. Tālajā 1997. gadā tās uzticības reitings bija mīnus 31 punkts, taču pakāpeniski sabiedrība mainīja savu viedokli. 2013. gadā policija pirmo reizi izrausās no negatīvā vērtējuma bedres, bet pērn tās reitings sasniedza jau 29,4 punktus jeb par 4,7 punktiem vairāk nekā 2017. gadā.

Foto: Prezidenta kanceleja