- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Valsts drošību stiprinās uz nodokļu kāpuma rēķina

timthumb

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē lems par valsts budžetu 2016. gadam un 24 tā pavadošajiem likumprojektiem, kas starp citām izmaiņām paredz arī jauna nodokļa ieviešanu un vairāku esošu nodokļu palielinājumu.

No tautas kalpu lēmuma ir atkarīgs, vai dārgāk būs jāmaksā par degvielu, alkoholu, dzīvojamo māju apsaimniekošanu, uzņēmuma automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām, bet lielo algu saņēmējiem arī solidaritātes nodoklis. Valsts budžetā papildus iegūto naudu paredzēts tērēt lielākoties valsts iekšējai un ārējai drošībai.

2016. gada valsts budžeta likumprojekts paredz valsts izdevumu pieaugumu līdz 7,65 miljardiem eiro, bet ieņēmumu pieaugumu līdz aptuveni 7,37 miljardiem eiro. Salīdzinot ar šo gadu, valsts budžeta izdevumi varētu palielināties par vairāk nekā 180 miljoniem eiro, ieņēmumi – par vairāk nekā 110 miljoniem eiro.

Valsts prioritāte – drošība

Par nākamā gada valsts budžeta prioritārajām nozarēm ir nosauktas valsts iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpe un izglītības kvalitātes uzlabošana. Diemžēl nodokļu ieņēmumu palielinājums, ko plānots iegūt, nesamazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā paredz pašreizējais likums, kāpinot atsevišķu nodokļu likmes un ieviešot solidaritātes nodokli, netiks novirzīts proporcionāli visām prioritārajām nozarēm. Finanšu ministrijas aplēsēs liecina, ka šogad no katra nodokļos samaksātā eiro 9,2 centi nonāk veselības aprūpei. Nākamgad šim mērķim plānots atvēlēt vien 9,1 centu no katra nodokļos ieņemtā eiro. Arī izglītība, zinātne, sports un kultūra nākamgad no katra nodokļu eiro saņems mazāk nekā šogad. Tiesa, valsts aizsardzībai pašreizējo 3 centu vietā nākamgad tiks novirzīti 4 centi no katra iekasētā eiro, bet sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nākamgad plānots tērēt 5,7 centus no viena nodokļa eiro pašreizējo 5,4 centu vietā, raksta portāls NRA.lv [1].

Finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja, ka nākamā gada valsts budžets ir drošības budžets, jo aptuveni 90% no jaunās naudas ir paredzēts novirzīt valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tiesa, veselības un izglītības nozares, kas arī ir pasludinātas par nākamā gada prioritātēm, nesaņems vairāk līdzekļu, taču atšķirībā no citām nozarēm tās nepiedzīvošot līdzekļu samazinājumu 3% apmērā.

Tajā pašā laikā pagājušās nedēļas nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija negaidot vienojās par Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algu paaugstinājumu. Nākamgad šīm izmaiņām būs nepieciešami aptuveni 0,74 miljoni eiro.

Sūdzēs valsti tiesā

Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere ir vairākkārt dzirdējusi Latvijas uzņēmējus žēlojamies par valdības nevēlēšanos ņemt vērā viņu intereses, veidojot valsts budžetu un izstrādājot nodokļu sistēmu. Savukārt valdība uzskata, ka uzņēmēju intereses ir jālīdzsvaro ar visas pārējās sabiedrības interesēm. Lai palīdzētu viest skaidrību, I. Vaidere īsi pirms Saeimas galīgā balsojuma par 2016. gada valsts budžetu organizēja publisku konferenci Nodokļu politika: vai tiek ievērotas sabiedrības un uzņēmēju intereses?

Uzņēmēju lielākā sāpe ir nodokļu politikas neprognozējamība, steiga, gatavojot valsts budžetu, kā rezultātā nav bijis laika jaunās idejas izrunāt ar uzņēmējiem un nozares pārstāvjiem. Uzņēmēji un darba devēji visvairāk bija sašutuši par izmaiņām darbaspēka nodokļos un solidaritātes nodokļa ieviešanu. «Atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas, kā šobrīd ir ierakstīts likumā, ir slikts signāls tiesiskai paļāvībai. Ja valdība pati negrib pildīt likumu, ko tā var prasīt no iedzīvotājiem un uzņēmējiem?» konferencē uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle Lienīte Caune. Viņa atklāja, ka tiek gatavots iesniegums Satversmes tiesai par IIN likuma normu nepildīšanu. «Kur tādā gadījumā valsts ņems līdzekļus, lai iedzīvotājiem atmaksātu radītos zaudējumus?» L. Caune bija nesaprašanā.

Satversmes tiesā, iespējams, tiks apstrīdēts arī solidaritātes nodoklis, ja šī ideja, protams, iegūs likuma spēku. Tieši tas skars 4700 strādājošo, taču valsts budžetā tas varētu ienest aptuveni 41 miljonu eiro. Lielākā daļa no šīs summas gulsies uz uzņēmēju pleciem. «Solidaritātes nodoklis ir soda nauda uzņēmumam par augsti kvalificētu un labi atalgotu darbinieku nodarbināšanu,» emocionāli sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. Pēc viņa aprēķiniem, Latvijā jau šobrīd darba devējs ir neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstīs. Lai darba ņēmējs uz rokas saņemtu 600 eiro, darba devējam Latvijā tas izmaksā 1045 eiro mēnesī.

Nākamgad plānots uzsākt neapliekamā minimuma diferencēšanu un to palielināt visiem par 10 eiro. Tas nozīmē, ka nākamgad visi strādājošie, gan lielo, gan mazo algu saņēmēji, uz rokas algā saņems par aptuveni 2,30 eiro vairāk. Uzņēmēji neiebilst pret neapliekamā minimuma diferencēšanu, taču ir nemierā ar to, ka mazo algu saņēmēji tā ietekmi sajutīs tikai pēc pusotra gada, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju un sagaidot atmaksu. Turklāt LTRK rīcībā esošā informācija liecina, ka gada ienākuma deklarācijas iesniedz tikai 60 procenti no visiem.

J. Reirs skaidroja, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai valstis lielākoties izvēlas vienu no diviem ceļiem – vecās Eiropas valstis izmanto progresīvo IIN, bet jaunās Austrumeiropas valstis – neapliekamā minimuma progresivitāti. Arī Latvija ir izvēlējusies šo ceļu – mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums pamazām tiks dubultots. Viņaprāt, nevietā ir arī pārmetums, ka uz pārmaksāto neapliekamo minimumu būs jāgaida pusotrs gads un ka šo iespēju visi nevarēs izmantot. «Nākamgad neapliekamais minimums tiek palielināts avansā par 10 eiro. Un ja kāds saka, ka vienu reizi gadā aiziet uz VID vai aizpildīt gada ienākumu deklarāciju elektroniski ir par grūtu, tad droši vien 180 eiro viņam nav nemaz tik vajadzīgi,» teica finanšu ministrs.

Koncertbiļetes un MUN bez izmaiņām

Vēlme, sākot ar nākamo gadu, aplikt ar PVN arī kultūras pasākumus izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Lai gan šīs izmaiņas Saeima 1. lasījuma apstiprināja, pagājušajā nedēļā, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim tiekoties ar J. Reiru, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, panākta vienošanās nākamgad vēl nemainīt pievienotās vērtības nodokļa regulējumu kultūras pasākumiem. Amatpersonas bija vienisprātis par to, ka izmaiņas PVN regulējumā kultūras pasākumiem nepieciešams rūpīgi izrunāt ar kultūras nozares pārstāvjiem.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī nolēma, ka nākamgad mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) jomā izmaiņas nav paredzētas, lai gan 1. lasījumā tika atbalstīta iecere diferencēt nodokļa likmes lielumu atkarībā no apgrozījuma un 37 nozarēs vispār aizliegt piemērot MUN. Izmaiņas šajā nodokļu režīmā varētu stāties spēkā 2017. gadā.

IZMAIŅAS

Iespējamās nodokļu izmaiņas 2016. gadā

• Akcīzes nodokļa pieaugums smēķējamai tabakai par 2,51 eiro/kg

• Akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem 0,05–0,18 eiro/l

• Akcīzes nodokļa pieaugums degvielai 0,01–0,03 eiro/l (ieskaitot PVN)

• PVN piemērošana dzīvojamo māju pārvaldes pakalpojumiem 21% apmērā

• Solidaritātes nodokļa ieviešana ieņēmumiem virs 48 600 eiro gadā

• Diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana par 10 eiro mēnesī

• Nodokļa pieaugums par uzņēmumiem piederošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām par 1,7 līdz 3,3 eiro mēnesī

• Nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma ierobežojums 10% lauksaimniecības zemei

• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek saglabāts 23% apmērā, nevis samazināts līdz 22%, kā paredz pašreizējais likums

Avots: FM, NRA.lv

Ilze Šteinfelde