Turīgie kļuvuši vēl bagātāki

Bankā glabāto finanšu apjoms pērn turīgajiem klientiem palielinājies par 14,6%, kas ir divas reizes straujāks aktīvu pieaugums nekā vidēji privātpersonām, liecina Swedbank pētījums.

Bagātie bankas klienti visbiežāk naudu tērē ceļojumiem un maltītēm restorānos, turpretī vidējā patērētāja lielākie tēriņi ir saistīti ar pārtikas iegādi.

Par turīgu klientu Swedbank uzskata tādu, kuram bankā ir noglabāti vismaz 100 000 eiro vai arī regulārie mēneša ienākumi pārsniedz 4000 eiro. Tādu klientu Swedbank ir nedaudz mazāk par 1% no kopējā bankas klientu skaita, tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir ievērojams. Arī atšķirība starp privātpersonu vidējiem aktīviem un turīgo cilvēku aktīvu apjomu ir nozīmīga. Latvijā šī atšķirība ir pat 70 reižu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstoši eiro.

Tajā pašā laikā privātpersonas ikdienā tērē daudz lielāku daļu no saviem aktīviem nekā turīgie bankas klienti un arī kredītsaistību apjoms, attiecinot tos pret aktīviem, privātpersonām ir daudz augstākas.

Turīgākie bankas klienti Latvijā, norēķinoties ar karti, gada laikā (pēc 2014. gada datiem) iztērē vidēji 13% no sava aktīvu apjoma (vidēji 23 tūkstoši eiro), Igaunijā 7% jeb 16 tūkstošus eiro un Lietuvā 16% jeb 25 tūkstošus eiro. Savukārt citu privātpersonu bankas karšu tēriņu paradumi liecina, ka gada laikā Latvijā privātpersona vidēji iztērē 5500 eiro, Igaunijā – 6500 eiro, Lietuvā – 4600 eiro. «Šie skaitļi nozīmē, ka Latvijā turīgam cilvēkam, paliekot bez ienākumiem, esošie aktīvi pietiek astoņiem gadiem, savukārt privātpersonas vidēji varētu iztikt vien pusgadu,» NRA.lv skaidroja Swedbank Private Banking investīciju jomas vadītājs Oskars Briedis.

Igaunijā un Latvijā turīgāko bankas klientu izdevumi bieži pārsniedz to regulāros ienākumus un skaidro to ar faktu, ka šiem klientiem visai bieži būtisku finanšu resursu īpatsvaru veido neregulāri ienākumi un salīdzinoši lieli naudas uzkrājumi. Savukārt Lietuvā turīgo klientu un citu privātpersonu tēriņi pret regulārajiem ienākumiem ir procentuāli līdzvērtīgi – 85% turīgo klientu vidū un 87% citu privātpersonu vidū.

Kopumā visās Baltijas valstīs turīgo bankas klientu vidū kartes visbiežāk tiek izmantotas ceļojumu tēriņiem, savukārt privātpersonu vidū – pārtikas iegādei. Latvijā populārākais karšu norēķinu mērķis pēc ceļošanas izdevumiem (67%) ir maksājumi restorānos (60%), pārtikas iegāde (57%), kā arī izdevumi veselībai (45%). Savukārt Latvijas privātpersonas uzreiz pēc pārtikas iegādes (49%) visbiežāk ar kartēm norēķinās par veselības izdevumiem (33%) un maltītēm restorānos (29%). Interesanti, ka luksusa preču iegādē vislielākais karšu norēķinu īpatsvars turīgo bankas klientu vidū ir Igaunijā (41%), kam seko Lietuva (34%) un Latvija (28%).

Ilze Šteinfelde