Sašutušie kultūrizglītības pedagogi piketē

Mūzikas un mākslas pedagogi ir ļoti sašutuši par nevienlīdzību starp izglītībā strādājošajiem: viņiem jaunais modelis darba samaksu neparedz palielināt. Viņi jau tā vairākus gadus strādā par samazinātām algām un nu atkal tiek apieti. Protestējot pret šādu diskrimināciju, šodien kultūrizglītības skolotāji dodas piketēt pie valdības ēkas.

Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA), kura apvieno 85 kultūrizglītības skolas, vērsusies pie Ministru kabineta (MK) ar lūgumu atbalstīt pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu un vadītāju centienus aizsargāt un saglabāt savas skolas, skolotājus, audzēkņus, pašu izglītību, galu galā – Latvijas kultūru un mūzikas nozari. «Mēs darām zināmu, ka šodien valsts ar Kultūras ministrijas (KM) un MK svētību nodrošina mūzikas skolu pedagogu atalgojumu tikai apmēram 70% apmērā. Praktiski tas nozīmē, ka mūzikas skolu pedagogu minimālā alga ir nevis 420 eiro, bet 290 eiro. Tā kā skolu direktori atbilstoši likumam nedrīkst maksāt tādas algas, viņi ir spiesti samazināt skolu izglītības programmu mācību plānus, samazināt audzēkņu skaitu, samazināt pedagogu likmes, diedelēt nepieciešamo finansējumu savās pašvaldībās. Aicinu steidzami novērst netaisnību, grozot 2011. gadā pieņemtos krīzes laika MK noteikumus, iestrādājot tajos šābrīža reālos izglītības programmu koeficientus,» NRA.lv norāda LMIIA vadītājs Aivars Broks. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka 2008. gadā visa nozare ar 23 500 audzēkņiem saņēma 22,4 miljonus eiro, bet tagad – ar 25 500 audzēkņiem – tie ir vairs tikai 13,5 miljoni eiro. Turklāt pa šo laiku ir izveidots vēl savs desmits jaunu skolu ar jauniem pedagogiem un skolēniem, bet nekas naudas izteiksmē nav mainījies. «Jau pieci gadi pagājuši, ministri nāk un iet, katru reizi tas tiek izskatīts un atzīts par netaisnīgu esam, taču nekas nemainās. KM tikai atrunājas, ka kultūrizglītībai jau tā tiekot lielākā daļa ministrijas budžeta, kā arī stāstot par algu pielikumiem, bet realitātē pedagogi visu laiku samierinās ar nepilnu algu,» teic A. Broks. Skolu direktori, lai kaut kā savilktu galus un samaksātu darbiniekiem, ir spiesti kā tādi šahisti katru gājienu vairākkārt izvērtēt, sašaurināt programmas un samazināt stundu skaitu. Viņam piekrīt arī Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas pārstāve Ieva Lazdauska. Arī viņa vada Vidzemes jūrmalas mūzikas un mākslas skolu Saulkrastos un esot spiesta tā rīkoties. Jāņem vērā, ka mūziķiem nevar veidot grupu nodarbības, kā tas ir mākslas skolās, tāpēc tur ko izkalkulēt ir grūtāk.

Gan A. Broks, gan I. Lazdauska atgādina: mūzikas un mākslas skolu pedagogi pēdējā brīdī pēc asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācijas un KM iejaukšanās tika iekļauti jaunajā pedagogu atalgojuma sistēmā, taču finansējums tam nebija paredzēts. Labākajā gadījumā tas tiek solīts ar 2017. gada 1. janvāri. Viņi uzskata, ka ir jāsaglabā vienota izglītības sistēma un jāizveido vienots visu pedagogu darba samaksas modelis, līdz ar to nav pieļaujama pedagogu diskriminācija atkarībā no tā, kādas ministrijas pakļautības skolā viņi strādā.

Aisma Orupe

Foto:Unsplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/