Saeimas deputāti neuzskata, ka Latvijai būtu jāpieņem Magņitska likums

ASV, Kanāda, Igaunija un no šīs nedēļas arī Lietuva – tās ir valstis, kas pieņēmušas tā saucamo “Magņitska likumu”. Tas ir dokuments, kas ievieš sankcijas pret cilvēkiem, kuri iesaistīti līdz šim apjomīgākajā atklātajā naudas izkrāpšanā Krievijā. Daļa no nozagtajiem 230 miljoniem ASV dolāru izplūda arī caur vairākām bankām Latvijā. Izmeklēšana par šiem gadījumiem mūsu policijā un banku uzraugā ir bezcerīgi ieilgusi. Savukārt Saeima un ārlietu ministrija neuzskata, ka mums būtu jārīkojas kā Lietuvai un Igaunijai un jāpieņem atsevišķs Magņitska likums, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Sergejs Magņickis nomira 2008.gadā Krievijas cietumā. Viņš bija atklājis, kā Krievijas budžetam nozagti 230 miljoni ASV dolāru, kas pārskaitīti uz kontiem ārvalstīs. Pēc dažādu avotu aplēsēm no 20 līdz 63 miljoni ASV dolāru izskaitīti arī caur sešām bankām Latvijā.

Kā šoruden ziņoja žurnālisti ASV, caur Latviju plūdušie aptuveni miljons ASV dolāru atrasti kādā darījumā, kurā izgaismojusies firma, kas saistīta ar Sīrijas ķīmisko ieroču programmu.

Tikmēr Latvijas policijai ar izmeklēšanu nevedas. Kad tā 2012.gadā saņēma pirmo ziņojumu no Magņitska lietas juristiem, mūsu izmeklētāji dokumentus papētīja un nolēma krimināllietu nerosināt. Pret to iebilda prokuratūra un uzdeva policijai tomēr izmeklēšanu sākt. Šo piecu gadu laikā darbi nav vedušies. Policija kameras priekšā komentēt Magņitska lietas virzību negrib. Zināms, ka vairāk kā pirms gada no mirušā jurista agrākās darba vietas fonda Hermitage Capital Ekonomikas policija saņēma vēl 15 sējumus ar lietas materiāliem. Papildus informāciju policija nodeva tālāk pētīšanai banku uzraugam FKTK. Kā noskaidroja Nekā personīga, komisija joprojām savu pētniecību turpinot.

FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte pauž cerību, ka līdz gada beigām izpēti pabeigs. “Tālāk tad šo lietu nododam atpakaļ Valsts policijai to, ko esam saņēmuši no bankām, kādu analīzi esam veikuši. Un tad tālāk to Valsts policija skata tālāk kriminālprocesa ietvaros,” stāsta Līcīte.

Līdzās izmeklēšanām par nozagtās naudas ceļiem, četras valstis ASV, Kanāda, Igaunija un Lietuva pieņēmušas īpašu “Magņitska likumu”. Tā pamatdoma ir aizliegt nozieguma pastrādātājiem ceļot, iesaldēt viņu kontus un atņemt par zagto naudu pirktos īpašumus.

Igaunijā Magņitska likumu pieņēma pēc deputāta, agrākā diplomāta un izlūkdienesta koordinatora Ērika – Nilles Krosa ierosinājuma. Starp citu Krossu, pirms 4 gadiem Krievija uz izdomātu noziegumu pamata iekļāva Interpola meklēto noziedznieku sarakstā. Pavisam nesen tajā iekļuva arī Sergeja Magņitska darba devējs un aktīvākais izmeklēšanas veicējs Bills Brovders. Laikā, kad par īpašo sankciju likumu pret Krieviju lēma Kanāda, Brovderu pēc Krievijas ierosinājuma izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Viņam automātiski tika atņemta ASV vīza un draudēja izraidīšana no Amerikas. Kad iesaistījās vairāki ietekmīgi ASV senatori, Brovdera vārds no Interpol saraksta pazuda.

Lietuvas prezidente īpašo Magņitska likumu parakstīja šonedēļ. Kā stāsta mūsu kaimiņvalsts vēstnieks – tas ir bijis vairāk simbolisks žests, lai nodemonstrētu, ka arī Lietuva ir pret noziegumiem, ko pastrādā Krievija.

Lietuvas vēstnieks Latvijā Artūras Žurauskas stāsta: “Praktiski visi mūsu parlamenta deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu. Tas nodemonstrēja, ka cilvēktiesības, brīvības mūsu politiskajā kultūrā joprojām ir svarīgas. Un runājot par šo likumu – šī likuma nozīmīgums vairāk ir morāls nekā politisks. Tas ierobežo ārvalstu pilsoņus, kas apsūdzēti korupcijā, naudas atmazgāšanā un cilvēktiesību pārkāpumos.”

Latvijas Saeimas deputāti, tajā skaitā tagadējā Saeimas priekšsēdētāja pirms 3 gadiem kareivīgi solīja, ka mudinās visus atbildīgos šādu likumu arī pieņemt Latvijā. Tomēr šobrīd Saeimā par to vairs nedomā. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauž, ka lai likumu pieņemtu, vajag šo jautājumu pamatīgi izskaidrot. “Ja jūs man tā pilnīgi godīgi prasiet, ja, tad šī likuma būtība man nav līdz galam skaidra. Es godīgi pateikšu,” saka Brigmanis.

“Vienotības” pārstāvis min, ka nav iedziļinājies šajā jautājumā, bet “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris norāda, ka nav pārliecināts par to, ka valstij būtu jāpieņem likums tāpēc, ka mums nepatīk kā citā valstī kaut kas ir noticis.

Latvijas reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja uzsver, ka galēja viedokļa viņai šajā jautājuma nav, bet Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš uzsver – diskusijas nav bijušas.

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un arī premjera Māra Kučinska birojs “Nekā personīga” nodeva ziņu, ka Magņitska likums neesot dienas kārtības jautājums. Savukārt Valsts prezidents gaidot, ko varētu izlemt Ārlietu ministrija.

“Jebkurā gadījumā Ārlietu ministrija mani ir informējusi, ka viņa izvērtē dažādus variantus un tajā brīdi, kad viņi būs pabeiguši izvērtēšanu, viņi nāks ar kādiem priekšlikumiem. Tā kā tas pašreizējā brīdī jāprasa Ārlietu ministrijai – cik tālu viņi ir, bet jā – tā informācija ir, ka Igaunijā un Lietuvā ir un, protams, ir jautājums, kā viņu praktiski dzīvē piemērot un arī tāpēc jāizvērtē tā pieredze, kāda ir mūsu kaimiņiem,” stāsta Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vai par Magņitska lietā pastrādātajiem noziegumiem aizdomās turētajām personām varētu būt liegta iebraukšana Latvijā – tas gan neesot jautājums ministrijai, bet drošības dienestiem.

“Ir tā – mēs uzskatām – šobrīd esošais likums, kas tika pieņemts pagājušajā gadā ir pietiekams, lai, ja ir nepieciešamība kādu personu var iekļaut šajā te sankciju sarakstā. Taču, ja Saeima uzskata, ka nepieciešams kāds papildus likums, tad mēs esam gatavi strādāt kopā ar Saeimu pie vēlamā rezultāta,” stāsta Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jirgens.

Masu demonstrācijas un sankcijas, kas vērstas pret konkrētiem cilvēkiem. Tās ir divas lietas, kas pēc Vladimira Putina opozicionāra Vladimira Kara Murzas domām biedē Krievijas līderus.

Kā viņš stāsta savā intervijā ASV sabiedriskajā televīzijā, viens no pirmajiem skandāliem, kas skāra jaunievēlēto ASV prezidentu, bija viņa un Kremļa pārstāvju slepena tikšanās, kurā apspriestas iespējas Magņitska likumu atcelt.

“Ja jums ir nepieciešams Putina režīma morālais portrets, tas ir vislabākais piemērs. Visas šīs runas, ko dzirdam pēdējās dienās par tikšanos “Trampa tornī” 2016.gadā. Daudzi apspriež citus šīs tikšanās aspektus, bet ne tik daudz uzmanības tiek pievērsts galvenajam iemeslam. Tikšanās notika, jo šie divi starpnieki centās vienoties par Magņitska likuma atcelšanu. Tātad – Putina režīmam lielākās bailes un šausmas sagādā masu protesti Krievijas ielās, Krievijas cilvēku protesti pret pastāvošo režīmu (…) un otrs – mērķētas personīgas individualizētas sankcijas pret konkrētiem tiesību pārkāpējiem,” norāda Murza.

Foto: Saeimas kanceleja