Rektoru padome un augstskolas pārmet IZM valsts pārvaldes principu pārkāpšanu

Latvijas augstskolu Rektoru padomes ārkārtas sēdē trešdien, 15. februārī, netika pieņemts lēmums saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojumu par Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Atzinumu atteicās saskaņot arī tās augstskolas, kuras bija iesaistītas IZM sarunās par studentu vai studiju programmu pārņemšanu. Rektoru padomes pārstāvji ir sašutusi par IZM kļūdaino projektu un tā anotāciju, kas, pēc ekspertu domām, neatbilst vairākiem normatīviem aktiem. Lai gan lēmums netika pieņemts kvoruma trūkuma dēļ, Rektoru padomes pārstāvji daudz nelabvēlīgu vārdu veltījuši tieši IZM, kura joprojām nespēj uzrādīt loģiski argumentētu reformu plānu un pārliecināt, ka RPIVA reorganizācija dos gaidīto labumu.

Kā vēstulē IZM norāda Rektoru padomes sekretariāts un augstskolu pārstāvji, IZM ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, nosūtot Ministru kabinetam rīkojuma projektu un anotāciju, kura ir nepilnīga un kļūdaina, kā arī neatbilst vairākiem normatīvajiem aktiem. IZM reformu plāns neievēro vairākus Valsts pārvaldes likumā noteiktos principus, kas nosaka, piemēram, to, ka “valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie kurām pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana”.

Par spīti IZM solījumiem studentiem, Rektoru padome uzsver, ka studentu tiesības ir pārkāptas, kā arī projekta anotācijā nav atspoguļota studējošo attieksme pret reformu, kas, kā visiem zināms, ir negatīva. Tā vietā, lai pievērstu tai vislielāko uzmanību, ministrija to ir ignorējusi, iespējams tieši tā iemesla dēļ, ka atbalsta studentu vidū reformai nav, par ko liecina gan pieaugošie protesti, gan studentu publiskais nosodījums visas ministrijas un, īpaši — izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) darbībai.

Rektoru padomes vēstulē minēti vairāki Ministru kabineta rīkojuma un anotācijas projektā ar RPIVA likvidāciju saistīti pasākumi, kas ir klajā pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, tiek minēts, ka RPIVA pievienošana Latvijas Universitātei (LU) nevar tikt pieņemta bez LU Senāta piekrišanas. Tāpat rīkojuma projektā tiek paredzēts, ka LU pārņem akadēmijas reģionālās filiāles, lai gan Augstskolu likums nosaka, ka šādu lēmumu var pieņemt vienīgi augstskolas Senāts. Saskaņā ar likumu nevar notikt arī studiju programmu pārņemšana, kāda tiek minēta MK rīkojuma projektā, kā arī solījumu izpilde, ka studentiem, kuri pāries uz projektā minētajām augstskolām, nepalielināsies studiju maksa. Tas pārkāpj šo augstskolu likumīgās tiesības, tādēļ vispirms valstij būtu jānodrošina attiecīgās finansiālās starpības segšana.

IZM nav norādījusi arī informāciju par sabiedrības pārstāvju atbalstu izteiktajiem priekšlikumiem “Līdz ar to, pilnībā ir ignorēts MK instrukcijā minētais pienākums norādīt šos lietā būtiskos apstākļus, kas tādējādi ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem”, uzsvērts Rektoru padomes vēstulē.

Rektoru padome uzsver arī IZM klaji apmelojošos un nepatiesos apgalvojumus par RPIVA, kuras mērķis, acīmredzot, ir radīt maldīgu iespaidu par izglītības līmeni akadēmijā, lai gan, kā zināms, nav nekāda pamatojuma apgalvot, ka RPIVA būtu iegūstama mazāk kvalitatīva izglītība. Savukārt runājot par Latvijas Universitāti, tajā Pedagoģijas fakultāte pastāv jau 35 gadus un tieši pēdējo desmit gadu laikā arvien biežāk atskan runas par izglītības līmeņa samazināšanos tajā. Arī ministra apgalvojumi, ka akadēmijas vidējais izcilības rādītājs ir zemāks par LU nav patiess un būtībā apmelo akadēmijas sasniegumus. Daudzi no minētajiem IZM faktiem, pēc padomes domām, nav pārbaudīti.

Tiek uzsvērts, ka anotācijā nav sniegts studiju kursu un to satura salīdzinājums un izvērtējums, kas ļautu izteikt secinājumus par studiju kvalitāti un programmu dublēšanos. IZM pilnīgi nepamatoti anotācijā iekļāvusi arī apgalvojumu, ka studējošie, kuri nepāries uz LU, bet uz citām iesaistītajām augstskolām, būs iespēja pabeigt studijas uz tiem pašiem nosacījumiem, un par to pašu studiju maksu kāda bija noteikta akadēmijā, saskaņā ar principu. Normatīvie akti patiesībā neparedz IZM iecerēto principu “budžeta vieta seko studējošajam”.

Patlaban RPIVA reorganizācijas ideja nav guvusi atbalstu un akadēmijas mācībspēki un studenti pauž neticību arī izglītības ministra solījumiem gan attiecībā uz iespēju RPIVA studentiem pabeigt studijas savā izvēlētajā programma, gan arī par reģionu filiāļu saglabāšanu. Tieši īsais reformu sagatavošanās posms ir viens no iemesliem, kāpēc reorganizācija netiek atbalstīta, piemēram, no Latvijas Studentu apvienības (LSA) puses. Tāpat negatīvu attieksmi pret akadēmijas likvidāciju izteicis Latvijas Zinātņu akadēmijas izglītības ekspertu konsīlijs, norādot, ka IZM jāmeklē citi veidi, kā uzlabot augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitāti.

Kamēr Šadurskis, par kura patiesajiem motīviem virzīt augstskolu reorganizāciju, iespējams, zinās vairāk stāstīt ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, par katru cenu cenšas neatkāpties no iecerētās reformas, fakti norāda, ka tā nav pamatota. Kļūdainā projekta anotācija ir tikai viens no faktoriem, kas liecina, ka projekts ir sasteigts un, visticamāk, ir kārtējais IZM izgudrotais eksperiments. Ministra lielīgā attieksme, kura pauž to, ka it kā neskatoties uz protestiem un ekspertu iebildumiem, viss jau ir izlemts, vēlreiz apliecina, ka RPIVA reorganizācijas pamatā, visticamāk, nav iecere paaugstināt izglītības kvalitāti vai kā prioritāti noteikt studentu intereses un tiesības. Šeit gan jāatzīmē, ka neskatoties uz ministra pārliecību, IZM nav tiesības vienai pašrocīgi pieņemt tik svarīgu lēmumu kā akadēmijas likvidāciju.

Kamēr ministrs turpina demonstrēt augstprātīgu uzvedību un nevēlēšanos diskutēt par RPIVA reorganizāciju, sabiedrībā pieaug protesti un neapmierinātību ar IZM un ministra darbu, kas šajā nestabilajā laikā nav vajadzīgs ne valdībai, ne IZM, ne arī partijai “Vienotība”. Cerams, ka ministrs tomēr ieklausīsies sociālajos partneros un organizācijās, kas norāda uz to, ka RPIVA reorganizācija ir sasteigta un pilnīgi lieka, citādi jau drīz var kļūt aktuāls jautājums par paša Šadurska demisiju. Jāpiezīmē, ka ministrs šobrīd ir arī ievērojamākais pretendents uz gada nemīlētākā politiķa godu.

Foto: Valsts kanceleja