- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Pensionāri: pastāstiet to tukšajam ledusskapim

bilde

Kad finanšu ministrs Jānis Reirs divdesmit minūtes pensionāriem ir skaidrojis, kāpēc nevar palielināt tēriņus no sociālā budžeta, pensionāre Austra Kokoreviča no Rīgas viņu uzaicina: atnāciet un pastāstiet to pensionāra tukšajam ledusskapim, raksta portāls NRA.lv [1].

Tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdi norit saspringtā gaisotnē, jo seniori nerod atbildi uz konkrētiem jautājumiem: kāpēc nav iespējams veikt būtiskāku indeksāciju, ja valsts ekonomika attīstās, un kā tieši notiks krīzes laika pensiju pārrēķināšana?

Ministru prezidente Laimdota Straujuma Pensionāru federācijā ir gaidīta, jo pensionāriem ir daudz jautājumu. «Dažādas spekulācijas, kuras tiek izteiktas publiski, nevairo uzticību pensiju sistēmai,» saka LPF valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš. Valdība ir noraidījusi Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus jau šoruden straujāk indeksēt pensijas un krīzes laika pensijas pārrēķināšanu uzsākt ar 2010. gadā piešķirtajām pensijām. Tomēr, ņemot vērā Saeimas lēmumu šīs pensijas pārrēķināt 2016. gadā, valdībai jārod risinājums – kā? «Jāpārrēķina vispirms mazās pensijas,» pensionāriem saka premjerministre, «labklājības ministram ir cits viedoklis. Pašlaik Finanšu ministrija veic aprēķinus, kāda situācija būs nākamgad, kā palielināt ieņēmumu daļu, tad augustā varēsim pateikt, kāda ir situācija.» Tātad pagaidām konkrētas atbildes nav.

LPF turpina vākt parakstus par LM priekšlikumiem, tostarp, lai pensiju indeksācija rudenī notiktu pēc pensionāriem labākiem nosacījumiem. Arī finanšu ministrs J. Reirs ir skeptisks: «Šogad indeksācija būs tā, kā tas ir noteikts likumā.» Pensiju likums paredz pensijas indeksēt, ņemot vērā inflāciju un 25 procentus no vidējās sociālās apdrošināšanas algas pieauguma (LM priekšlikums, ko atbalsta LPF, ir ņemt vērā 50 procentus).

Pensionāri ir aprēķinājuši, ka indeksācija pa vecam neko nemainīs, jo inflācijas rādītāji ir zemi. «Pensiju indeksācija nav politiķu iegriba – ai, iedosim kaut ko pensionāriem! Tā ir pensijas pirktspējas saglabāšana. Tas nozīmē: par pensiju, kas piešķirta 1998. gadā, jāspēj nopirkt to pašu arī šodien, taču es to nevaru! Jo pensijas pirktspēja ir samazinājusies,» secina Jānis Felsbergs, pensionārs no Jelgavas. Viņaprāt, to apliecina arī dati par trūcīgo pensionāru īpatsvaru: 65 gadus un vecāku pensionāru vidū 2013. gadā nabadzības riskam pakļauto bija ap 20 procentu, tagad – 27 procenti. «Katrs trešais ir nabags…» spriež pensionārs. «Par elektrību jāmaksā vairāk, nodokļi par īpašumu vairāk. Jums visi dokumenti kārtībā, bet mans maks ir tukšs,» finanšu ministram par valsts budžeta situāciju saka pensionāre Aija Kušķe no Rīgas rajona. «Aija, ko tu raudi, tev pārtika dārgāka, bet benzīns taču lētāks,» ar ironiju kolēģi uzmundrina J. Felsbergs.

Jāsmejas un jāraud par Rīgas Zemgales pensionāru biedrības priekšsēdētājas Austras Kokorevičas teikto: «Krematorijas pakalpojumi izmaksā vairākus simtus eiro, tāpēc es saku savējiem: kad nomiršu, ielieciet mani ledusskapī un, kad sakrājas vairākas manas pensijas, tad apglabājiet. Dzīvot ir dārgi, bet nomirt – vēl dārgāk.» Pensionāru joki ir rūgti, bet kā citādi viņi var atbildēt citiem pensionāriem, kuri, parakstoties par indeksāciju, raud, jo nevar samaksāt visus obligātos maksājumus.

«Nejūtos ērti jūsu priekšā, bet man jābūt arī absolūti godīgai. Ļoti labi apzinos, cik grūti izdzīvot ar pensiju. Tomēr mēs varam sadalīt tikai to, ko varam nopelnīt. Nevaram dzīvot kā Grieķija uz citu valstu rēķina,» sacīja L. Straujuma. Par Grieķiju pensionāriem gan ir savs sakāmais: mēs gribētu tādu krīzi kā Grieķijā, lai varētu saņemt grieķu minimālo pensiju.

Inga Paparde