- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Pašvaldības izsvilpj jauno pedagogu algu modeli

kkk0

Pašvaldības jauno pedagogu algu modeli neatbalsta un pieprasa izveidot tādu sistēmu, kurā pedagogiem darba samaksa nesamazinās.

«Ne jau pašvaldības zaudēs naudu, bet skolotāji. Šie cilvēki paļāvās uz to, ka varēs nopelnīt, bet jaunais modelis ne tikai viņiem to neļaus, bet vēl apcirps esošo naudu. Kāpēc gan nepacelt algas tiem, kam tās ir viszemākās? Nevar tā matemātiski pārdalīt finanses – vieniem atņemot un sadalot uz visiem,» Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejā, kurā uz tikšanos ar vietvaru pārstāvjiem bija aicināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, savu sašutumu neslēpa Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Lai gan Carnikavas novads nav to vidū, kam finansējums saruks, kopumā Pierīgas novadi nav ieguvēji. Lielāko atsitienu saņems Ādažu pašvaldība – tās maciņā mērķdotāciju veidā ienāks par 18 621 eiro mēnesī (jeb –17,8%) mazāk nekā šobrīd. Arī likmju skaits būs par 15 mazāks. «Ādažos skola ir viena no lielākajām valstī – tajā šobrīd mācās 1250 skolēnu, un nākamgad tajā būs vēl par 120 vairāk. Mums ir paredzēts celt jaunu skolu un bērnudārzu un nebūs līdzekļu, ar ko papildus maksāt pedagogiem. Veicot aprēķinus, iznāk, ka nevarēsim pat nodrošināt izglītības procesu,» patiesi uztraucies ir Ādažu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pēteris Balzāns. Arī Krimuldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis norādīja, ka, skatoties uz skaitļiem, esot skaidrs, ka milzu nasta uzguls uz vietvaru pleciem, kas var «novest pie tā, ka pašvaldības galu galā nomirs, jo nespēs visu to pavilkt».

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte notiekošo NRA.lv [1] raksturoja skarbi: «Skaidri un gaiši sakot – esam mīnusos. Ja jau pat lielās pašvaldības kliedz pilnām mutēm, tad – ko teikt par mazajām?! Ar šo modeli cerējām iegūt daudzas labas lietas, bet izskatās, ka nekā no tā nebūs. Arī jaunu pedagogu ne – jo kurš gan vēlēsies strādāt par tādu naudu?!»

Izskanēja iebildes arī pret aprēķinu sistēmas sarežģītumu. Sākotnēji ticis solīts, ka modelis būs vienkāršāks un caurskatāmāks, taču, kā izskatās, tas šobrīd esot teju augstākās matemātikas līmenī. Pašvaldību pārstāvji rosināja modeli atlikt vēl uz gadu un izveidot to tādu, lai pedagogi nezaudētu. M. Seile nenoliedza, ka jaunais modelis daļai skolotāju apcirps algas, tomēr tas ļaušot «izveidot algu trepi», kas dotu iespēju nākotnē runāt ar politiķiem par nepieciešamību palielināt darba samaksu. Jaunais modelis esot mēģinājums pateikt, ka katrs skolotājs Latvijā ir pelnījis saņemt konkurētspējīgu atalgojumu. Lai to panāktu, ir jāizveido kāda atskaites sistēma, kādas patlaban nav. Nobeigumā ministre atzina, ka «skaidrs ir tas, ka skaidrs nav nekas». Tomēr visi pašvaldību iebildumi esot sadzirdēti un diskusijas ar Finanšu ministriju vēl turpinās.

Aisma Orupe