autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nereāli atcelt nodokli pensijām, ir citas idejas

Saeimā ar asām pārrunām Sociālo un darba lietu komisijā sākta pensionāriem svarīga lēmumu izskatīšana. Deputātiem jāizlemj, vai kā konkrētus pensiju likuma grozījumus izskatīšanai parlamentā virzīt iniciatīvu Pensija bez nodokļa, kurā vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasa atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām, vēsta NRA.lv.

Skarbākos pārmetumus izpelnījas Finanšu ministrija (FM), kuras pārstāvji nevarēja atbildēt uz konkrētiem deputātu jautājumiem. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra kā argumentu, kāpēc pret nodokļa atcelšanu pensijām būtu jāizturas piesardzīgi, minēja nodeldēto teicienu «maciņš ir tik liels, cik tas ir».

Iniciatīva Pensija bez nodokļa iesniegta Saeimā pērn. Tā paredz veikt grozījumus likumos, nosakot, ka valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam, lai nodrošinātu, ka tieši «paaudzei, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, nepazeminātos dzīves līmenis». Šiem cilvēkiem nav bijis iespēju uzkrāt vecumdienām, jo «galvenais bija izdzīvot un pabarot ģimeni», saka iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks. Pensijas ar nodokli tiek apliktas daudzās Eiropas valstīs, taču visās ir pietiekami augsts labklājības līmenis, lai pensionāri par to nesatrauktos un varētu nodrošināt pamatvajadzības, pilnīgi citādāk ir Latvijā. «Diskutējams ir jautājums, vai nodokli vajadzētu atcelt pilnīgi visām pensijām. Daudzi man ir jautājuši: vai no lielas pensijas tad nebūs jāmaksā nodoklis? Varētu diskutēt, piemēram, atstāt nodokli pensijām virs 1000 eiro,» savu nostāju skaidroja A. Vērzemnieks.

Paužot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) viedokli, Saeimas deputāts Andris Siliņš sacīja: «Mūsu mērķis, lai pensionāriem būtu pietiekams nodrošinājums, un arī pensionāriem, kuri saņem virs

235 eiro un kuru pensijas tiek apliktas ar nodokli, ir problēmas uzturēt minimālu dzīves līmeni.» Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem ir neatliekams jautājums, un konkrēts priekšlikums no LPF ir šo minimumu pacelt līdz minimālās algas līmenim. A. Siliņš arī atzina, ka lielākā daļa pensionāru saņem mazākas pensijas par 235 eiro un tur nepieciešams cits risinājums. Labklājības ministrija, kas uzskata, ka nodoklis pensijām kopumā ir loģisks, piekrīt, ka nākotnē varētu palielināt neapliekamo minimumu pensijām. Labklājības ministrijas speciāliste Dace Trušinska atgādināja, ka ar nodokli neapliek pensijas tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996. gadam un kuri pensiju nav pārrēķinājuši. Pēc Labklājības ministrijas datiem, līdz 1996. gadam pensionējās ap 154 000 cilvēku, un 68 procentiem no viņiem pensijas nav pārrēķinātas. No tiem savukārt 79 procentiem pensijas ir lielākas par 235 eiro. Tātad šie cilvēki nemaksā ienākuma nodokli no pensijas. Precīzus datus ministrija sola sagatavot. Tie ir svarīgi, jo dos precīzu atbildi, cik liels «finansiāls svars» ir tādiem pensiju un citu likumu grozījumiem, paceļot neapliekamo minimumu pensijām vai vispār pensijas ar nodokli neapliekot.

Finanšu ministrija saka: 100 miljonus eiro gadā. Tik valsts budžets zaudēs, ja pensionāri vairs nemaksās nodokli no pensijas. «No tā varētu ciest pašvaldību budžets, kas arī atbalsta pensionārus,» teica

E. Putra. Nekonkrētība Finanšu ministrijas atbildēs saniknoja Saeimas deputātus. Deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) aicināja «nestāstīt par reklāmas stabiem Rīgas ielās, kur skaidro, kā nodokļos sadalās katrs eiro, bet atbildēt uz jautājumu, kad pēdējo reizi ir mainīts neapliekamais minimums pensijām». Savukārt Silvija Šimfa (NSL) teica, ka nevajag pensionārus padarīt atkarīgus no sistēmas, bet, uzlabojot viņu situāciju, ļaut viņiem būt pašiem noteicējiem pār savu dzīvi. Saeima šo jautājumu turpinās skatīt pensiju darba grupā.

***

Uzziņai

Pensijas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

• Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas) vai pārrēķināta pensija pēc 1996. gada 1. janvāra, neapliekamais minimums ir 2820 eiro gadā jeb 235 eiro mēnesī
• Pensiju neapliekamais minimums valstī nav mainīts kopš 2006. gada
• Pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam un kopš tā laika nav pensiju pārrēķinājuši, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā
• Līdz 1996. gadam pensionējušies 154 000 cilvēku, un 68% no viņiem pensijas nav pārrēķinātas (šiem cilvēkiem nodoklis 23% apmērā nav jāmaksā)

Avots: Neatkarīgā, Labklājības ministrija

Inga Paparde

Foto:Hans/https://pixabay.com/en/users/Hans-2//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru