- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Nākamajā gadā – konsolidācijas budžets

budžte

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no Iekšzemes kopprodukta(IKP) apmērā, informē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

“Tas būs jādara neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” norāda Sakss.

“Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu,” skaidro FM Fiskālās politikas departamenta direktors.

Sakss norāda, ka reālistiski raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu:” Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka FM viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta LM virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP,” skaidro Sakss.

FM pārstāvis uzsver, ka 0,7% konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs. Valdībai nāksies izšķirties starp sliktu un vēl sliktāku variantu.

“Variantu jau nav daudz” saka Sakss, skaidrojot, ka konsolidāciju var veikt gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%, kas nozīmē, ka sekotu milzu neapmierinātība.

“Otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus (…)Ir tikai trīs nodokļi, kuriem ir būtiska fiskālā ietekme – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (5,5% no IKP), pievienotās vērtības nodoklis (7,7% no IKP) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (8,0% no IKP),” norāda Sakss.

“Varētu atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par 1% (varu iedomāties, kāda neapmierinātība nāktu no darba ņēmējiem). Ieņēmumi tādā gadījumā pieaugtu par 0,2% no IKP, bet uz konsolidāciju efekts būtu tikai 0,04% no IKP. Tas tāpēc, ka tikai 20% no IIN tiek novirzīti valsts budžetā. 80% nonāk pašvaldību budžetos. Nav pamata domāt, ka pašvaldības šos papildu ieņēmumus uzkrās. Visticamāk tās attiecīgi palielinās izdevumus, līdz ar to efekts uz deficītu būs neitrāls. Šo situāciju varētu labot, attiecīgi mainot IIN proporciju starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu tā, lai pieaugums nonāktu valsts budžetā. Šādā situācijā konsolidācijas efekts būtu 0,2%,” skaidro Sakss.

FM pārstāvis norāda, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana pēc būtības nerisina problēmu, jo šos līdzekļus nevar izmantot valsts pamatbudžeta izdevumu segšanai:”Jāatzīmē, ka jau pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā 2016. gadā tiek prognozēts 0,4% no IKP pārpalikums, bet valsts pamatbudžetā 2% no IKP deficīts. Vēl lielāka pārpalikuma veidošana, attiecīgi pieļaujot lielāku valsts pamatbudžeta deficītu radītu ilgtermiņa problēmas, jo sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tikai pastiprinātu spiedienu palielināt šī budžeta izdevumus.”

Vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. PVN palielināšana par 1% dotu konsolidācijas efektu 0,3% no IKP.

“Jāatzīmē, ka minētie aprēķini ir vienkāršoti, tomēr tie pareizi raksturo iespējamās izvēles. Būtu maldīgi cerēt, ka varēs izvairīties no šiem sāpīgajiem lēmumiem. Ēnu ekonomikas apkarošanas efektam uz ieņēmumu palielināšanu ir noteiktas robežas un tās jau lielā mērā ir sasniegtas 2015. gada budžeta izstrādē,” norāda Sakss, uzsverot, ka, kā redzams, jebkuri lēmumi rudenī par budžetu būs sāpīgi un sabiedrība nepopulāri.