KM vēlas, lai projekts “Skolas soma” turpinās arī pēc Latvijas simtgades

Kultūras ministrija (KM) vēlas, lai Latvijas simtgades svinību pasākumu programmā iekļautais projekts “Skolas soma” turpinātos arī pēc simtgades programmas noslēguma 2021.gadā.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, kā viena no lielākajām sabiedrības dāvanām tās jaunajai paaudzei iecerēta iniciatīva “Latvijas skolas soma”, kuras mērķis ir nodrošināt vairāk kā 200 tūkstošiem Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības un kultūrtelpu.

Kā ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), projektam “Skolas soma” Latvijas simtgades svinību pasākumu programmā piecu gadu laikā plānots atvēlēt 13,5 miljonus eiro jeb ap 40% no kopējā simtgades budžeta.

“Un mēs ļoti gribētu, lai šis projekts turpinātos arī pēc tam, kad simtgades programma būs noslēgusies. Tāpēc mums ir svarīgi, lai kopā ar pedagogiem, kultūras darbiniekiem, kas šo projektu praktiski īstenos, mēs varētu pierādīt gan bērniem, jauniešiem, gan pedagogiem, gan vecākiem, ka šāda projekta nepieciešamība ir jāsaglabā arī pēc tam, kad mēs simtgades programmu oficiāli būsim noslēguši 2021.gadā,” teica ministre.

Kā atzina ministre, saistībā ar “Skolas somas” projektu ir jāpaveic divi nozīmīgi darbi – sadarbībā ar pedagogiem jāidentificē vietas, uz kurām skolēni varētu doties. Tāpat jāpanāk, lai “Skolas somas” pasākumi būtu saistīti ar skolās apgūstamo vielu.

Iecerēts, ka kultūras skolas soma dāvās iespēju visiem Latvijas bērniem un jauniešiem regulāri iepazīties ar profesionālās mākslas un kultūras klasiskajām vērtībām un laikmetīgajām izpausmēm, papildinot zināšanas un veidojot izpratni par norisēm arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras, kultūras mantojuma un kinematogrāfijas jomās. Par kultūras skolas somas galvenajiem pamatprincipiem izvirzīti līdztiesīgums pieejamībā neatkarīgi no bērna dzīvesvietas, daudzveidība, tradicionālās un laikmetīgās kultūras līdzsvars, aktīvas līdzdalības iespēja, kā arī izpratnes, līdzpārdzīvojuma un kritiskas domāšanas veicināšana.

Šāda vai līdzīga prakse veiksmīgi darbojas daudzās valstīs. Piemēram, Norvēģijā programmas Den kulturelle skolesekken ietvaros mākslinieki viesojas skolās, bet skolēni dodas iepazīt mākslu ārpus skolas. Somijā projekts „Integrētā skolas diena” piedāvā kultūras un mākslas integrēšanu citos mācību priekšmetos. Lielbritānijā tiek veicinātas dažādas radošās partnerības. Vācijā īpaši „kultūras aģenti” saved kopā kultūras iestādes un skolas, lai īstenotu sadarbības projektus. Nīderlandē radīta īpaša „Kultūras karte”, kuras īpašnieki ar atlaidēm var apmeklēt mākslas un kultūras iestādes un pasākumus.

Foto: Saeimas kanceleja