autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kariņš: Pedagogu atalgojuma jautājumā nepieciešams ilgtermiņa risinājums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņojis, ka iestājas par ilgtermiņa risinājumu pedagogu, tostarp augstākās izglītības pasniedzēju, atalgojuma jautājumā un piedāvās par to lemt nākamajā Sadarbības sanāksmē pirmdien, 17. augustā – dienu pirms plānotā pedagogu piketa.

“Tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, paudu atbalstu ilgtermiņa risinājumam pedagogu atalgojuma jautājumā, kas nodrošina tā pieaugumu 2021. un 2022. gadā atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Rosināšu par to lemt jau nākamajā Sadarbības sanāksmē,” pauda Kariņš.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava rast 2020. gadā nepieciešamo finansējumu 383 777 eiro apmērā augstākās izglītības pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, nodrošinot to IZM piešķirtā budžeta ietvaros.

Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu augstskolu un koledžu pasniedzēju atalgojuma paaugstināšanas nodrošināšanai 2021.gadā un turpmāk ir iekļauts IZM prioritāro pasākumu sarakstā un izskatāms Ministru kabinetā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

“Algu paaugstināšana pedagogiem saskaņā ar apstiprināto grafiku paralēli veicamajām reformām ir IZM prioritāte, un izņēmums nav arī akadēmiskais personāls. Jāpiebilst gan, ka augstskolu autonomija ir vērojama arī akadēmiskā personāla atalgojuma politikas veidošanā. Amplitūda, kādā tiek noteikts atalgojums konkrētajam akadēmiskajam amatam, svārstās līdz pat 1000 eiro. Saskaņā ar pašu augstskolu sniegtajiem datiem, piemēram, asistenta tarifa likme ir no 3,1 un 11,6 eiro stundā, bet vidējā ienākumu amplitūda – no 194 eiro līdz 1308 eiro,” pauž izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

IZM aicināja LIZDA pārstāvjus komunicēt ar augstākās izglītības iestāžu vadību, skaidrojot vienota atalgojuma politikas nepieciešamību vismaz vienas iestādes līmenī, savukārt akadēmiskā personāla karjeras pārskatīšana augstskolu reformas gaitā ļautu panākt, ka veidojas līdzīga situācija augstākās izglītības sektorā valstī.

No 2020. gada 1. septembra vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogu zemākā darba algas likme tiek palielināta no 750 eiro līdz 790 eiro par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu. Tajā pašā laikā pašvaldību vispārizglītojošo skolotāju vidējā algas likme 2019./2020.m.g. bija 831 eiro. Plašāk par to, kā veidojas skolotāju darba samaksa, iespējams iepazīties IZM tīmekļvietnē.

LIZDA tikmēr norādījusi, ka pikets ir pieteikts un nekas nav mainījies LIZDA nostājā, ka Latvijā ir jāpilda spēkā esošie normatīvie akti, nav pieļaujama kādas pedagogu grupas nepamatota izslēgšana no darba samaksas paaugstināšanas grafika:”Mēs ceram, ka viens otru sadzirdēsim sarunu laikā un izvairīsimies no protesta akcijām, kurās kārtējo reizi jāiziet ielās, lai iestātos par mūsu cilvēkiem un tiesiskumu. Ja sarunu laikā netiks atrisināta problēma, tad viennozīmīgi notiks pikets, neizslēdzot iespējamas vēl turpmākās protesta akcijas, par ko lemtu LIZDA Padome.”

LIZDA Rīgas domē ir pieteikusi piketu, kas paredzēts 18. augustā pretim Ministru kabinetam (MK) Liepu alejā.

Pievienot komentāru