Amerikāņu biologi atdzīvinājuši baktērijas, kuras Grenlandes ledājos pavadījušas 120000. gadu, vēsta „New Scientist”. 

Pētījuma ietvaros zinātnieki meklēja mikroorganismus no 3000 metru dziļuma paceltajos ledus paraugos. Pētniekiem izdevās atklāt divus baktēriju veidus, kuri tika nosaukti par Herminiimonas glaciei un Chryseobacterium greenlandensis. Šie mikroorganismi pēc formas atgādina „zarnu nūjiņas” (Escherichia coli), taču ir 10 – 50 reizes mazākas.

Ledus temperatūra atklāšanas rajonā bija 56 grādi pēc Celsija. Lai atdzīvinātu baktērijas, tas ir liktu tām intensīvi vairoties, zinātnieki septiņus mēnešus turēja ledus paraugus divu grādu temperatūrā pēc Celsija. Bet pēc tam vēl četrus ar pusi mēnešus piecu grādu pēc Celsija temperatūrā. Tā visa rezultātā zinātniekiem izdevās iegūtajā ūdenī atklāt veselu mikroorganismu koloniju.

Pēc pētnieku vārdiem, mikroorganismiem izdevās izdzīvot pateicoties ledū iesalušajiem putekļiem un organiskajiem materiāliem, kurus tie izmantoja kā barības avotu. Ar tik nabadzīgu ēdienu šie organismi dalījās tikai reizi 100 vai pat 1000 gados. Salīdzinājumam, katra „zarnu nūjiņas” jaunā paaudze rodas katras 10 – 15 minūtes.

Zinātnieki atzīmē, ka atklātās baktērijas, kuras ir spējīgas tik ilgi dzīvot ledū, dod pamatu cerībām, ka izdosies atklāt dzīvību citu planētu ledājos. Piemēram, Marsa, Jupitera pavadoņa Eiropas un Saturna pavadoņa Encelada ledājos.