Amerikāņu zinātnieki atklājuši gēnu, kurš ir atbildīgs par vīriešu noslieci izpaust agresiju. Mediķi uzskata, ka tā saucamais „kaujinieku gēns” pārvērš cilvēkus par noziedzniekiem un ielu bandu vadoņiem. 

Lai pierādītu hipotēzi par gēna ietekmi cilvēka tendencei uz agresiju, zinātnieki paņēma analīzes no vairāk nekā 2500 ASV cietumā esošajiem ieslodzītajiem. Tā rezultātā izdevās noskaidrot, ka ielu bandu locekļiem parasti tiek atrasts specifisks gēns – monoaminooksidaze A (MAOA). Tā kā tā nēsātāji visbiežāk izrāda agresiju, tad zinātnieki to nosauca par „kaujinieku gēnu”, raksta „The Medical News Today”.

Kā tika noskaidrots, MAOA ietekmē organisma izdalāmo neiromediatoru (hormonu) dofamīna un serotonīna procesus. Šīs vielas ietekmē cilvēka noskaņojumu un uzvedību.

Šis gēns palīdz noziedzniekiem kļūt ārkārtīgi cietsirdīgiem un bez liekām šaubām lietot ieroci. „Kaujinieku gēna” nēsātāji arī ir tendēti cīnīties par augstāku statusu bandu hierarhijā. Raksturīgi ir tas, ka tā kā tas atrodas X-hromosomā, šis gēns izrāda ietekmi tikai uz vīriešu dzimtas cilvēkiem.

Vīriešiem ir tikai viena X-hromosoma, bet sievietēm – divas. Tāpēc viņām ir vienlaicīgi divi „kaujinieka gēna” paraugi, un tas samazina tā ietekmi uz organismu.

Piebildīsim, ka saistība starp agresijas izpausmi un monoaminooksidāzi tika konstatēta jau 2002.gadā. Vēlāk tika pierādīts, ka dažādām etniskām grupām šis gēns ir sastopams dažādās proporcijās. Pie kam, pieņemts uzskatīt, ka „kaujinieku gēns” ir īpaši izplatīts starp tautām, kuru kultūrā agresija ieņem goda vietu.

Tagad ir kļuvis zināms, ka mūsdienu pasaulē, kurā nav lielu karu, šis gēns izrādās vajadzīgs noteiktās subkultūrās. Citiem vārdiem, par huligānu cilvēks kļūst ne tikai trūkumu audzināšanā un sliktas ietekmes rezultātā. Patika pret ielu vardarbību daļēji ir skaidrojama ar ģenētiskiem faktoriem, raksta „Washington Profile”.