Inflāciju Latvijā turpina noteikt izejvielu cenu svārstības un pakalpojumu sadārdzināšanās

Patēriņa cenu dinamika jau kopš pērnā gada septembra uzrāda paaugstināšanās tendences, ko galvenokārt nosaka izejvielu cenu kāpums pasaules biržās, līdz ar to patēriņa cenu līmenis š.g. aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, palielinājies par 3,4%. Tas ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad inflācija turas virs trīs procentiem. Cenu kāpumu aprīlī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielākoties ir radījusi pārtikas un degvielas cenu ietekme. No kopējās gada inflācijas pārtikas un degvielas cenu izmaiņas izskaidro aptuveni 1,9 procentpunktus.

Jāatzīmē, ka pārtikas preču cenu gada pieaugumam ir tendence samazināties un aprīlī fiksētais kāpums 5,5% apmērā ir zemākais kopš gada sākuma. Tas arī atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, kuri liecina, ka pārtikas preču cenu indekss pasaulē kopš gada sākuma samazinās, lai arī gada griezumā joprojām vērojams pieaugums. Sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, tādējādi pārtikas cenu pieauguma spiediens uz kopējām patēriņa cenu izmaiņām Latvijā mazināsies.

Līdzīga situācija vērojama arī ar degvielas cenām. Ja š.g. pirmajā ceturksnī degvielas cenas vidēji bija par 16,2% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, tad aprīlī gada pieaugums bija vairs tikai 11,5%. Spriežot pēc pašreizējās naftas cenu dinamikas, kad maija sākumā Brent markas jēlnaftas cena bija nedaudz zem 50 dolāriem par barelu, kamēr martā tā vēl bija tuvu 54 dolāriem par barelu, degvielas cenas vismaz turpmākajos mēnešos tālāk nepalielināsies, tāpēc degvielas pieaugumam gada griezumā vajadzētu mazināties.

Otro mēnesi pēc kārtas strauji pieaug apdrošināšanas pakalpojumu cenas – par 10,9% martā un par 15,2% aprīlī. Cenu kāpums galvenokārt ir saistīts ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) cenu pieaugumu, kas tika pamatots ar apdrošināšanas polišu izmaksu straujāku pieaugumu nekā prēmiju ieņēmumiem.

Analizējot citu pakalpojumu grupu cenu izmaiņas, jāatzīmē, kā samērā strauji pieauga arī telekomunikāciju pakalpojumu cenas, kopumā par 7,5%, ko ietekmēja cenu kāpums gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumiem. Viesabonēšanas piemaksu atcelšana ES, kas veicinās cenu konverģenci starp mobilo pakalpojumu operatoriem visā Eiropā, kā arī jaunu tehnoloģiju pakalpojumu ieviešana noteikti atspoguļosies arī turpmākajā telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpumā. Kopumā aprīlī preces bija par 3,2% dārgākas nekā 2016.gada attiecīgajā mēnesi, kamēr pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0%.

Mēneša griezumā reģistrēts 0,4% liels cenu pieaugums, ko galvenokārt ietekmējuši sezonālie faktori. Jāatzīmē gan, ka sezonālas cenu svārstības nerada ietekmi uz inflāciju gada griezumā. Piemēram, aprīlī novērotais cenu kāpums apģērbam un apaviem par 5,3% nodrošināja lielāko inflāciju paaugstinošo ietekmi starp visām precēm un pakalpojumiem. Šāds mēneša kāpums varētu šķist relatīvi liels, taču šādi cenu lēcieni un kritieni notiek nepārtraukti, mainoties sezonām, un būtiski neietekmē gada inflāciju – attiecīgi apģērbu un apavu cenas aprīlī bija par 0,7% zemākas nekā pirms gada.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem, gaļai un maizei. Savukārt kafijas cenu kritumu noteica tirgotāju akcijas.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/