Ik gadu ap 2000 jauniešu stažējas, studē ārvalstīs

Jau otro gadu Latvijas iedzīvotājiem pieejama Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+. Viena no būtiskākajām sadaļām ir mācību mobilitātes iespējas, kas piedāvā noteiktu laiku izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs, tādējādi ne tikai paplašinot savu redzesloku, uzlabojot svešvalodu prasmes, bet arī ceļot savu vērtību darba tirgū. Turklāt programma paredz arī finansiālu atbalstu.

Prom līdz pat gadam

Piemēram, programma augstskolu studentiem un nesenajiem absolventiem (augstskola pabeigta ne ilgāk kā pirms gada) piedāvā iespēju trīs līdz divpadsmit mēnešu studēt ārvalstīs vai arī tur iziet divu līdz divpadsmit mēnešu ilgu praksi, arī profesionālo skolu audzēkņi un nesenie absolventi var izmantot Erasmus+ iespējas, kas piedāvā viņiem kaldināt savas praktiskās zināšanas – profesionālo skolu audzēkņiem prakses ilgums ir, sākot no divām nedēļām līdz vienam gadam. Programma piedāvā arī atbalstu svešvalodas uzlabošanā, proti, ilgtermiņa mobilitātes dalībniekiem ir pieejams tiešsaistes rīks, kur sākotnēji persona novērtē savas pašreizējās valodas prasmes un nepieciešamības gadījumā ar attālinātu kursu palīdzību tās uzlabo, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA, programmas ieviesējs Latvijā) Eiropas Savienības Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. Pašlaik online režīmā ir iespējams pilnveidot angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu un holandiešu valodas zināšanas. Programma paredz arī finansiālu atbalstu, piemēram, tā apmaksā ceļa izdevumus (ne vienmēr 100% apmērā), uzturēšanās izmaksas. Pērnā gada statistika liecina, ka gandrīz 2000 studējošo un ap 500 profesionālo skolu audzēkņu izmantojuši Erasmus+ mobilitātes iespējas. Aptuveni šādi skaitļi, ņemot vērā pieejamo finansējumu, tiek prognozēti arī šogad un turpmāk.

Jauna pieredzes buķete

E. Kivriņa uzskata, ka iesaiste mobilitātes aktivitātēs sniedz vērtīgu pieredzi un prasmes – ne tikai profesionālas ievirzes, bet arī sadzīviskā ziņā lietderīgas. «Cilvēks nonāk citā vidē, kultūrā. Tas paplašina redzesloku, sniedz jaunas atziņas. Turklāt uzlabojas personas svešvalodu zināšanas un paaugstinās konkurētspēja darba tirgū. Šie labumi un ieguvumi kā svarīgākie ieskicējās arī Eiropas Komisijas pētījumā par Erasmus+ priekšgājēju – Erasmus,» portālam NRA.lv stāsta E. Kivriņa, piebilstot, ka nenoliedzami ir gadījumi, kad pēc atgriešanās Latvijā un mācību iestādes absolvēšanas jaunietis nolemj savu dzīvi saistīt ar citu valsti, kur mobilitātes laikā atradis sev interesantu darbu.

Jāpiebilst, ka arī augstskolu un profesionālo skolu mācībspēki, vispārizglītojošo skolu pedagoģiskais personāls un pieaugušo izglītības speciālisti Erasmus+ ietvaros var doties papildināt savu izglītības bagāžu pieredzes apmaiņā ārpus Latvijas robežām. Arī viņiem tiek nodrošināts finansiāls atbalsts.

Pieejams finansējums – 12,6 miljoni

Ar aktuālākajiem prakses, studiju un citiem mobilitātes piedāvājumiem var iepazīties VIAA mājaslapā (www.viaa.gov.lv), kā arī Erasmus+ programmas Latvijas mājaslapā – www.erasmusplus.lv. Jāņem gan vērā, ka projekta iesniegumu konkrētai aktivitātei var iesniegt tikai juridiska persona, tātad šajā gadījumā, piemēram, izglītības iestāde, augstskola. Tāpēc, ja kāds skolēns, students vēlas iesaistīties Erasmus+ programmā, vispirms viņam jāvēršas ar šādu lūgumu savā mācību iestādē. Programmai Erasmus+ bez mācību mobilitātes ir vēl divi būtiski virzieni – sadarbība inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņa, kā arī atbalsts politikas reformām, sportam. Šogad Latvijai programmas īstenošanai piešķirti 12,56 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa jeb nepilni deviņi miljoni tieši mācību mobilitātei.

Līga Nestere