autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ģimenes un darba dzīvi savienot Latvijā grūti

4

Latvijā atrast balansu starp darbu un ģimenes dzīvi ir problemātiski, liecina iedzīvotāju aptauja, kas veikta akcijas Darbā bērni laikā. Daudzi norāda, ka atvaļinājums, kad var atpūsties kopā ar tuvākajiem, ir nevis ierasta prakse, bet ekskluzīva situācija, jo parasti atvaļinājums tiek pavadīts strādājot. Tāpat nereti darba devēji, arī kolēģi ir neapmierināti ar darbinieka prombūtni bērnu slimības laikā. Ar atplestām rokām darba tirgū netiek gaidītas jaunās māmiņas. Bailēs zaudēt darbu darba ņēmējs izvēlas klusēt un savas likumā noteiktās tiesības neaizstāvēt, raksta portāls NRA.lv.

Respondenti arī uzsver – lai nopelnītu izdzīvošanai, sanāk strādāt vairākos darbos, un laika ģimenei un bērniem paliek vēl mazāk. Pētījumā arī secināts, ka 63% iedzīvotāju Latvijas darbavietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīgas. Gandrīz puse darbinieku, kuru ģimenē aug bērni, ir saskārušies ar darba devēja negatīvu attieksmi. Visbiežākie tās iemesli ir darba devēju iebildumi pret vecāku prombūtni bērnu slimības laikā, nevēlēšanās dot brīvdienas ģimenei būtiskos dzīves brīžos – kā 1. septembris vai bērna piedzimšana, kā arī negatīva attieksme pret jaunajām māmiņām kā potenciālajām darbiniecēm, liecina aptauja. Tā arī atklāj, ka darba devēji nelabprāt piešķir karjeras izaugsmes iespējas cilvēkiem, kuriem ir mazi bērni.

Nesūdzas, bet pacieš

Tikai neliela daļa vecāku izmanto likumā noteiktās tiesības un vēršas pret darba devēju pārkāpumiem, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) apkopotā informācija. Biežākās darbinieku sūdzības ir par darba algas neizmaksāšanu, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes labklājību un ikdienas vajadzību apmierināšanu. Turklāt sūdzības par darba devēju lielākoties Valsts darba inspekcijai tiek iesniegtas un tiesvedības procesi tiek uzsākti tikai tad, kad darba attiecības jau ir izbeigtas. Tas apliecina, ka darbavietas saglabāšana ir būtiskāka nekā cīņa par savām tiesībām.
Lai veiksmīgi savienotu darba un ģimenes dzīvi, darbinieki no darba devēja vēlētos sagaidīt gan papildu brīvdienas ģimenei nozīmīgos brīžos, gan elastīgu darba laiku – iespēju strādāt mājās vai attālināti, pusslodzes darba iespējas un īsākas darba dienas vasarās. Vairāk nekā trešdaļa (40%) darba ņēmēju uzskata, ka ģimenēm ar maziem bērniem būtu jānodrošina arī papildu materiālais atbalsts jeb papildu bonusi, kas izmantojami ģimenes nodrošināšanā, un iespējas kopā ar ģimeni piedalīties darbavietas organizētos pasākumos.

Par daudz ko var vienoties

Lai pievērstu uzmanību ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei laimīgas ģimenes veidošanā un aktualizētu darba devēju, valsts un pašu strādājošo atbildību un aktīvu rīcību ģimenes stiprināšanā, aizsākta informatīvā akcija Darbā bērni.

«No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz vieglāk koncentrēties darbam, ja darba devējs izrāda atbalstu to jautājumu risināšanā, ar ko vecāki saskaras ikdienā, – bērni jāaizved pie ārsta, svinīgie pasākumi bērnudārzā vai skolā, pašdarbības pulciņu koncerti (lielākajā daļā gadījumu tas viss norisinās darba laikā). Ja ir iespēja vienoties, ka darbus var paveikt attālināti vai citā dienā, uzkavējoties ilgāk, darba kvalitāte necieš, bet izjūta, ka esmu bijusi blakus bērniem viņiem svarīgos brīžos, sniedz iekšējo mieru un vajadzīgo līdzsvaru starp mammas un profesionālajiem pienākumiem. Gan pasaulē veikti pētījumi, gan Latvijas uzņēmumu pieredze liecina, ka šādi šķietami sīkumi stiprina darbinieku lojalitāti,» teic viena no akcijas Darbā bērni iniciatorēm, Amigo sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Hermane.

Vajadzīga griba, ne nauda

Turklāt dažādas iniciatīvas, kā veicināt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, no darba devēja neprasa milzu investīcijas, bet galvenokārt tikai gribu. Piemēram, mobilo sakaru operatora Amigo darbinieki šajā gadā aizsāka tradīciju 1. jūnijā uz darbu nākt kopā ar bērniem, lai piešķirtu konkrētu veidolu bērna izpratnei par vecāku profesiju un darbavietu. «Ar savu piemēru vēlamies parādīt, ka ir iespējams vienu dienu gadā darba pienākumu veikšanu savienot ar bērna piedalīšanos darba procesā, tādējādi simboliski demonstrējot – ja vien ir vēlēšanās, ir rodams risinājums ģimenes un profesionālo pienākumu līdzsvara veidošanā,» norāda K. Hermane.

Līga Nestere

Pievienot komentāru