autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Gada laikā bezdarba līmenis Latvijā nedaudz samazinājies

2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2016. gada 3. ceturksnī 94,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6 %). 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5 %).

Ilgstošie bezdarbnieki

2016. gada 3. ceturksnī 41,6 % jeb 39,3 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 9,2 tūkstošiem jeb 9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, bet salīdzinājumā ar 2016. gada 2. ceturksni palielinājies par 1,3 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2016. gada 3. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 19,3 %, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1,8 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, samazinājies par 0,1 tūkstoti.

2016. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14,6 tūkstoši jeb 15,5 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 2,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, samazinājies par 0,1 procentpunktu.

3. ceturksnī 40,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2016. gada 3. ceturksnī 31,6 % jeb 457,9 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,1 tūkstoti jeb 0,5 %.

3. ceturksnī 19,3 tūkstoši jeb 4,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015. gada 3. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 5,0 %, bet 2016. gada 2. ceturksnī – 4,3 %.

2016. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by

Pievienot komentāru