Iekšējās Saules sistēmas planētu orbītu destabilizācija var novest pie Zemes sadursmes ar Merkūru, Venēru vai Marsu. Šādus datus ieguvuši Parīzes observatorijas zinātnieki, analizējot planētu kustības datorsimulāciju.

Ja var ticēt žurnālā „Nature” publicētā pētījuma par planētu kustību ap Sauli rezultātiem, tad Zemes sadursmes ar tās orbitālajiem „kaimiņiem” iespēja sastāda vienu no 2,5 tūkstošiem. Bez tam, mierina pētnieki, šāda notikumu attīstība ir iespējama ne ātrāk kā pēc 3,5 miljardiem gadu.

Pati „nemierīgākā” planēta Saules sistēmā ir Merkūrs, kurš griežas ap Sauli pa elipsveida orbītu, atzīmē zinātnieki. Datormodelēšana demonstrē, ka, ar viena procenta varbūtību, šīs planētas orbītas izstiepšanās ar laiku var atvest pie tā, ka Merkūra orbīta sāks krustoties ar Venēras orbītu. Tamlīdzīga planetārā „skandāla” rezultātā Merkūrs var vispār tikt „izmests” aiz Saules sistēmas robežām. Tomēr „pa ceļam” tas var sadurties gan ar Sauli, gan ar citām planētām, būtiski mainot eksistējošo lietu kārtību.

Pētnieki Žaks Laskārs un Mikaēls Gastino no Parīzes observatorijas veica 2,5 tūkstošu „orbitāla haosa” scenāriju analīzi. Absolūtā vairākumā gadījumu planētu sadursmes Saules sistēmas nav iespējamas, tomēr 25 no pētītajiem notikumu attīstības variantiem novedīs pie Merkūra orbītas būtiskas destabilizēšanas ar sekojošām sadursmēm Iekšējas Saules sistēmas ietvaros.

Aplūkojot notikumu attīstības dažādus variantus, Parīzes zinātnieki secināja, ka pieci Merkūra uzvedības scenāriji beidzas ar Marsa izstumšanu aiz Saules sistēmas robežām. Kopumā 200 variantos ir neizbēgama divu debess ķermeņu sadursme Iekšējā Saules sistēmā, un 48 scenārijos no šiem 200 ir iesaistīta arī Zeme.