- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Eksperte: Visvairāk kredītus ņem kāzām, ceļojumiem un auto iegādei

Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem. Automašīnas iegāde ir viens no biežākajiem pirkumiem, kura īstenošanai klients rod atbalstu bankā, stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agnese Čerņevska.

Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur.

Procentu likmei lielāku uzmanību pievērš sievietes

Norvik bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju galvenais kritērijs, pēc kur tiek izvēlēts kredītdevējs, 62% gadījumos ir procentu likme. Interesanti, ka, izvēloties aizdevēju, tieši sievietes visbiežāk uzmanību pievērš procentu likmei – 67% pretstatā 58% vīriešu. Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par viņiem nepieciešamo laiku patēriņa kredīta izmantošanai, aptauja uzrādīja, ka visīsāko laiku lēmuma pieņemšanai – līdz vienai nedēļai – vajadzētu neplānotās dzīves situācijās, piemēram, auto remontam vai medicīniskiem izdevumiem (36%). Aptaujas laikā iedzīvotāji atzina, ka visilgāko laiku lēmuma pieņemšanai par aizdevuma nepieciešamību vajadzētu aizņemoties izglītībai (17%), mājokļa remontam (15%) vai auto iegādei (14%). Šādā gadījumā lēmumu par aizdevumu pieņemtu trīs un vairāk mēnešu laikā.

Ātrie kredīti – problēma reģionos

Runājot par aizdevumiem un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nevaram nepieminēt ātro kredītu jautājumu. Ātro kredītu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un šo problēmu risināšana ir banku redzeslokā jau kādu laiku. Problēma reģionos ir ļoti izplatīta. Darbā ar klientiem, kuri ieradušies ar ātro kredītu radītajām sekām, novērojam, ka nereti šajos cilvēkos iezogas bezspēcības sajūta, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt. Šādos gadījumos banka piedāvā bezmaksas finanšu konsultācijas, lai apvienotu vairākus ātros kredītu pie izdevīgākiem nosacījumiem. Šādas problēmas risināt vienmēr ir iespēja, un jebkurā situācijā var atrast izeju. Arī Norvik bankai ir liels skaits klientu, kuri ir vērsušies pie mums pēc palīdzības ātro kredītu apvienošanā. Ir gadījumi, kuros klienta aizdevumam ir bijusi ļoti augsta procentu likme – pat 80% apmērā. Mēs kā banka spējam šīs saistības refinansēt sākot no 12%, kas rod klientam iespēju atlikušos līdzekļus novirzīt savām vajadzībām, un līdz ar to atjaunojas klienta maksātspēja. Palielinās klienta brīvo līdzekļu apjoms.

Nespēj izvērtēt maksātspēju

Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs izvērtēt savas finanšu iespējas. Daudzos gadījumos nospēlē tas, ka kredīts ir daudz vieglāk iegūstams nekā bankā; bankas tomēr strikti izvērtē klienta maksātspēju, ievērojot noteiktas vadlīnijas un nosacījumus. Banka vienmēr ir vērsta uz sadarbību – tās interesēs ir klienta spēja nomaksāt aizdevumu. Saviem klientiem skaidrojam, ka savā finanšu plānošanā jāņem vērā riski, kas var radīt mainīgu situāciju. Jāspēj domāt ilgtermiņā, jo risks vienmēr pastāv, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā. Vai klients darba zaudēšanas gadījumā ar uzkrājumu palīdzību spēs dzīvot bez rūpēm trīs mēnešus līdz jauna darba atrašanai? Vai tiek pieļauta iespēja, ka darbs būs zemāk atalgots un klients nespēs segt parādsaistības līdzšinējā apjomā.

Finanšu jautājumos nepieciešama racionalitāte

Ir secen tie laiki, kad banka tika uztverta kā drauds. Jāmainās domāšanai, jo banka ir kā sadarbības partneris, kurp var doties un šos visus jautājumus izrunāt. Neziņa vai informācijas trūkums ir dažādu maldīgu priekšstatu rašanās iemesli. Banku interesē sadarbība ar klientu un viņa spēja aizdevumu atmaksāt, nevis cilvēka īpašums, par kura parādsaistībām viņš vairs nespēj norēķināties. Visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, iesaku domāt racionāli, nevis emocionāli. Veidot savu viedokli. Ir vērtīgi zināt citu viedokļus, tomēr vienmēr jābūt drošam par savējo. Kā piemērs dažādu viedokļu aklai pieņemšanai ir viltus ziņas, ar kurām daļa sabiedrības dalās, bet tām nav uzticama avota, pat ne loģiska pamatojuma. Mēs neizvērtējam informāciju, bet automātiski dalāmies.

Ekonomika aug par +4,2% gadā

Statistikas dati pēdējo gadu laikā uzrāda iepriecinošu tendenci – ekonomika Latvijā aug. Sadalījumā pa nozarēm, pērn visur bija kāpums. 2017. gadā Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,2%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Kopējā ekonomiskā augšupeja ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko aktivitāti, kas ir ar stabilu plus zīmi.

Uzņēmumi – aktīvāki, jaunos uzņēmumus dibina mazāk

Uzņēmējdarbībai pašlaik ir aktīvs periods. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. Arī šogad kāpums turpinās. Īpaši strauja izaugsme vērojama būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Tomēr, neskatoties uz kopējo ekonomisko attīstību, jaundibināto uzņēmumu skaits ir sarucis. Ja mēs skatāmies uz 2017. gadu, tad reģistrēto jauno uzņēmumu skaits samazinājies par 8,89% salīdzinoši ar gadu iepriekš. Tomēr esošie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi un stabili savā darbībā.

Uzņēmumu aktivitāte reģionos – būtiski atšķirīga

Aplūkojot uzņēmumu aktivitāti konkrētāk pa reģioniem, var redzēt ka situācija stipri atšķiras. Liepājas reģions ir viens no aktīvākajiem reģioniem komersantu darbības kontekstā – pašlaik Liepājas reģionā aktīvo uzņēmumu skaits ir 8893. Tā kā visvairāk uzņēmumu koncentrējas ap galvaspilsētu, pirmajā vietā, protams, ierindojas Rīgas rajons ar 123 976 aktīviem uzņēmumiem. Ekonomiski rosīgs ir arī Jelgavas reģions – te ir 6965 aktīvi uzņēmumi. Vismazākā uzņēmumu aktivitāte vērojama Ludzas un Krāslavas novados – aktīvo komersantu skaits ir attiecīgi tikai 1046 un 1057. Šīs atšķirības var skaidrot ar konkrētā reģiona kopējo attīstību un iedzīvotāju pirktspēju.