- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Eiropas atveseļošanās naudu plāno ministrijām, nevis ekonomikas attīstībai

Strīdu dēļ par to, kā sadalīt Covid-19 krīzes pārvarēšanai no Eiropas pieejamo naudu, kritusi Itālijas valdība. Latvijā politiķi panākuši kompromisu, taču rezultāts ir tāds, ka atveseļošanās nauda nonāks ministriju būvniecības un IT iepirkumiem. Uzņēmēju organizāciju ieteikumi procesā tikuši ignorēti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Covid-19 krīzē visvairāk cietis tūrisms, ēdināšana, kultūra un skaistumkopšana. Jau pusotru mēnesi ciet ir lielākā daļa veikalu. Izgaismojušās dziļas problēmas. Daudziem nav sociālo garantiju, ne visiem bērniem ir datori un tādēļ vienlīdzīgas iespējas mācīties, vientuļiem vecākiem turpināt strādāt ir grūtāk, ne visiem pieejams atbalsts.

Septembrī Finanšu ministrija sāka veidot plānu, kā izmantot divus miljardus no Eiropas Atveseļošanas mehānisma. Eiropas Komisija lika naudu ieguldīt digitalizācijā, klimata pārmaiņu novēršanā un citās reformās, no kā iegūs visa sabiedrība un kas ļaus no krīzes iziet stiprākiem.

Ministrijas iesniedza savus vēlmju sarakstus 7,5 miljardu eiro vērtībā. Trīs ministrijas prasīja vairāk nekā miljardu. Ekonomikas ministrija gribēja ieguldīt uzņēmumu produktivitātē, siltināt mājas, celt energoefektivitāti. Satiksmes ministrija – reformēt satiksmi Rīgā un tās apkārtnē, novirzot kravas auto prom no centra un pasažierus pārsēdinot sabiedriskajā transportā. Vides un reģionālās attīstības ministrija naudu prasīja, lai teritoriālās reformas ietvaros remontētu ceļus un citu infrastruktūru. Premjers ministriju apetīti kritizēja.

“Mana reakcija uz to faktiski vairāk vai mazāk ir dusmas, ka mēs nedrīkstam valstī domāt tikai, kā izmantot līdzekļus, kā, žargonā runājot, apgūt naudu, bet mums vispirms ir jāvienojas par tiem ar kopīgiem konkrētiem mērķiem. Nē, politiskais tirgus nevar palielināties. Viņš jau ir milzīgs, ja tā varētu teikt. Mēs esam piecas partijas valdības koalīcijā, bet mēs esam varējuši līdz šim jau divus budžetus sastādīt, tomēr vienoties par kopīgiem mērķiem,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.

Stīvēšanās par Eiropas miljoniem starp ministrijām un politiķiem nebeidzās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Satiksmes ministrija no savām prasībām neatkāpās. Ekonomiskās transformācijas un produktivitātes programma saruka līdz 165 miljoniem, un tad to sadalīja vēl uz pusēm, 82,5 miljonus atstājot “KPV LV” vadītajai Ekonomikas ministrijai un tikpat piešķirot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītajai augstskolu reformai.

Februārī plānu jāsāk saskaņot ar Eiropas Komisiju, tad var cerēt, ka vasarā Latvija saņems naudu. Steigā un strīdos par uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem politiķi aizmirsa. Process bijis politisks jau no sākuma, lai plāns nebūtu jāpārstrādā partiju iebildumu dēļ.

Uzņēmēju organizācijas ar rezultātu ir neapmierinātas, jo viņu ierosinājumi ignorēti. Dokumenta uzmetumu sociālie partneri ieraudzījuši tikai pirms dažām nedēļām. Atkopšanās plānā biznesa attīstībai tiks maz.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda: “Kad saliek kopā ciparus, atklājās pavisam cita aina, jo publiskajā sektorā faktiski ir ieplānots 82% visa finansējuma un privātajā sektorā, 18%. Šis plāns ir vairāk, nevis kā plāna nosaukums ir atveseļošanas fonds, un tad nu mēs to saprotam, Latvijas tautsaimniecības un Latvijas iedzīvotāju labklājības atveseļošanas fonds, tas nav ministriju atveseļošanas vai kapacitātes fonds.”

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (”Nacionālā apvienība”) norāda: “Latvija rīkojās, manuprāt, tā ka faktiski tas tika salikts zināmā, šaurā lokā ar politisku vadību finanšu ministra padomnieku personā, kas vadīja šo procesu saistībā ar ministrijām, kuras, protams, es domāju, lietoja pamatā vecās iestrādes, kā to var spriest arī par Rīgas mobilitātes plānu. Es domāju, ka tas arī turpat vien ir no iepriekšējiem laikiem palicis pamatos. Un tas nav tas, kas mūs izglābs.”

Lielākais finansējums paredzēts klimata pārmaiņu novēršanai. Pirks videi draudzīgus glābšanas dienestu auto, atbalstīs atjaunojamo energoresursu ražošanu. Pusi no visas zaļo investīciju naudas tērēs, pērkot Rīgai zaļāku sabiedrisko transportu, ieviešot “mobilitātes punktus” mikrorajonos, izbūvējot veloinfrastruktūru.

“Mēs nopērkam čehu vai vācu videi draudzīgus ritekļus Rīgas transporta sistēmā, un vienu trešdaļa no tās naudas atdodam viņiem. Protams, Eiropas Komisija tam piekritīs tāpēc, ka tas ir zaļš un tas paliek tur, bet vai uzlabosies privātā transporta satiksme Rīgā?” sacīja Zīle.

Zem nosaukuma “vides adaptācijas pasākumi” 54 miljoni eiro atvēlēti meliorācijas sistēmu būvēšanai un mežu stādīšanai. Par klimata naudu arī siltinās valsts un pašvaldību ēkas.

Digitālās transformācijas miljonu lielākā daļa nonāks valsts pārvaldes IT sistēmu uzlabošanai. Lielāko daļu nevienlīdzības mazināšanas naudas ieguldīs autoceļu remontā un industriālo parku būvniecībā. Ieguldījumiem veselības nozarē atvēlēs tikai 11%.

Finanšu ministra padomniek sInts Dālderis (”Jaunā Vienotība”) komentē: “Mēs zinām šobrīd visās jomās visi saka, ka viņiem ir daudz par maz un vajadzētu vairāk naudas. Veselības jomai turpmākajos gados gan no šī instrumenta, gan no citiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir vairāk nekā pusmiljards dažādu investīciju iespējas.”

Ignorētie LDDK ierosinājumi atbilda Eiropas Komisijas izceltajām prioritātēm. Ilgtermiņa aprūpe un bērnu pieskatīšana. Darbaspēka nodokļu vienkāršošana un samazināšana. Atbalsts inovācijām, pētniecībai, zaļākām ražošanas tehnoloģijām, daudzdzīvokļu un privātmāju siltināšana. Mākoņpakalpojumu servisi, digitālo tehnoloģiju nomaiņa privātajā sektorā, privātā sektora darbinieku digitālo prasmju paaugstināšana.

Plāna izstrādātāji neuzskata, ka privātajai sfērai atvēlēts pārāk maz. Viņuprāt, atveseļošanas nauda paredzēta valstisku reformu īstenošanai. Taču Eiropas Komisija uzsver, ka naudu var izmantot, kā vien vēlas, ja vien rezultātā valstis kļūst zaļākas, digitālākas un sociāli vienlīdzīgākas. Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka uzņēmumos un mājsaimniecībās ieguldīs nepilnus 300 miljonus, bet publiskajā sektorā – 1,35 miljardus. Par plāna izstrādi atbildīgā Finanšu ministrija uzskata, ka uzņēmēju vēlmes bija jāuzklausa Ekonomikas ministrijai.

“Mēs kā Ekonomikas ministrija tās savas prioritātes, kuras esam izvirzījuši, esam diskutējuši ar uzņēmējiem, iepriekš izstrādājot šos plānošanas dokumentus, kas klimata plāns un industriālās politikas plāns. Pašās šajās darba grupās, kur ir bijusi saruna par plānu gan LDDK, gan LTRK nav bijusi. Ir bijuši citi formāti, kuros par to ir diskutēts,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Eiropas Komisija plānā prasa konkrētus mērķus, ko ar katru ieguldīto eiro valsts grib panākt. Tas tiek darīts, lai varētu izmērīt, vai plāns strādā. Taču ministriju plānā mērķi ir birokrātiski.

“Rezultāts, piemēram, kādam pasākumam ir nevis cik ražošanas jaudas vai eksporta jaudas būs palielinātas šī pasākuma rezultātā, bet, piemēram, Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Mūsuprāt, nu, tas īsti nav rezultāts, tas ir tikai instruments, lai nonāktu līdz kaut kādam rezultātam,” piebilst Līga Menģelsone.

Uzņēmēji uzstāj, ka krīzes pārvarēšanā viņu ierosinājumi nav sadzirdēti. Latvijas ekonomika Covid krīzē cieš vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Taču izmaksātais atbalsts pie mums ir mazāks. Gan uzņēmēji, gan parasti taupīgā Fiskālās disciplīnas padome valdībai pārmet pārlieku skopumu.

Pagājušajā gadā milzu kritumu piedzīvoja tūrisma nozare un sabiedriskā ēdināšana. Tagad tām pievienojusies arī mazumtirdzniecība. Janvāra sākumā ekonomikas ministrs piedāvāja uzņēmumiem palīdzēt segt nomas maksu. Tagad šī ideja atmesta, un tirdzniecības centri brīdina par bankrotu vilni.

“Mēs bijām jau diezgan detalizēti kopā ar nozari izstrādājusi šo programmu, jo tāda strādā arī citās valstīs un prezentējam to koalīcijas partneriem, bija diskusijas, un tika panākta vienošanās neradīt jaunu programmu tieši un konkrēti nomas maksas atbalstam, bet dubultot un padarīti dāsnāku šo apgrozāmo līdzekļu programmu, lai tā būtu daudz plašāka, un uzņēmējs pats varētu pieņemt lēmumu, kuri ir tie maksājumi, tās problēmas, kas viņam ir jārisina,” norāda Vitenbergs.

Šonedēļ valdība atveseļošanas plānu apstiprināja. Konsultācijas ar sociālajiem partneriem notikšot pēc tā saskaņošanas Eiropas Komisijā

Eiropa Komisija vēl nav izlēmusi, kā atgriezīs atveseļošanās plānam aizņemto naudu. Iespējamie varianti paredz samazināt dalībvalstīm nākotnē pieejamo fondu finansējumu un ieviest jaunus nodokļus, piemēram, par plastmasu.