Datorzinības no 1. klases – liels ieguvums

Pērn 153 skolās datorikas zinības pilotprojekta ietvaros apguva ap deviņiem tūkstošiem 1., 4. un 7. klašu skolēnu, un šogad tas tiks turpināts 2., 5. un 8. klasēs. Projekta dalībnieki uzskata, ka programma noteikti būtu iekļaujama arī jaunajā izglītības standartā, jo tā palīdz sekmīgāk apgūt arī pārējos mācību priekšmetus.

Informātikas skolotāju aptaujas dati parāda, ka pilotprojektu pozitīvi novērtējuši vairāk nekā četras piektdaļas pedagogu jeb 83% aptaujāto. Skolotāji kā lielu plusu uzteic datorikas lielo pievienoto vērtību arī citu mācību priekšmetu apguvē – proti, vairāk nekā puse (58%) uzskata, ka datorika skolēniem palīdz sekmīgāk apgūt gan ģeogrāfiju, gan vēsturi, gan citas jomas. Projekta dalībnieki kā ieguvumus atzīmē arī labos metodiskos materiālus, skolēnu intelektuālo spēju palielināšanu un algoritmiskās domāšanas sekmēšanu. Lai gan 78% skolotāju atzīst, ka ar grūtībām pilotprojekta laikā nav saskārušies, vairākums tomēr pauduši atbalstu tam, ka pirmajās klasēs mācīt vajadzētu sākumskolas pedagogiem, jo viņi labāk prot strādāt ar šā vecuma posma bērniem. Tāpat viņi iesaka projekta ietvaros papētīt pirmsskolas vecuma bērnu spējas šajā jomā. 88% skolotāju norādījuši uz nepieciešamību celt savu kvalifikāciju. Tēmas, kuras skolotāji vēlētos padziļinātāk apgūt, ir programmēšana, algoritmi, izpratne par e-vidi, vizuālā programmēšana, mācību metodika, jaunās tehnoloģijas iekārtas, video apstrāde un citas tehniskās lietas.

Iespējams, tieši tāpēc 96% skolotāju izrāda interesi apmeklēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumus arī šogad. Skolotāji visvairāk vēlētos iepazīties ar IKT speciālistu darba ikdienu, programmēšanas produktu un risinājumu radīšanas procesu, kā arī praktiskajām nodarbībām. Savukārt skolēniem, pēc skolotāju domām, būtu interesanti redzēt spēļu programmēšanas un lietotņu izstrādes procesu, dronu apgūšanu, animāciju un video veidošanu, darbu laboratorijās: elektronisku ierīču prototipu veidošanu. Pedagogi arī uzsver, ka no nozares vēlas atbalstu mācību materiālu sagatavošanā, tehnoloģiju un vieslektoru nodrošinājumā, apmācības kursu, prakses vietu un nometņu rīkošanā.

Rīgas 25. vidusskolas, kas arī ir projekta dalībniece, datorikas skolotājs Tālivaldis Mežis uzteic programmu, kas veicinājusi bērnu zinātkāri. Prieks redzēt to, ka pat 1. klases skolēni saprot, ko skolotājs vēlas iemācīt. Īpaši atsaucīgi jauno mācību priekšmetu uzņēmuši 4. klases skolēni – viņi ar nepacietību gaidījuši to vienu stundu nedēļā (skolām bija piedāvāti vairāki varianti, kā strādāt ar šīm programmām). Kolēģiem, kas nav pēc izglītības informātiķi, gan sākotnēji negājis viegli, taču ar laiku «iesituši roku». Mīnuss tajā visā gan esot viens, proti, ārpus rāmjiem palikuši vidusskolēni, jo viņi joprojām mācās pēc vecās programmas. «Man pēc tās skolēniem joprojām jāstāsta, cik interesanti ir strādāt ar Word un Excel,» NRA.lv ironizē T. Mežis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis preses konferencē norādīja, ka datorprasmes mūsdienās nepieciešamas ikvienam, kaut vai tik daudz, lai zinātu, kādu informāciju par sevi drīkst izplatīt interneta vidē: «Izpratne par datoriku vajadzīga kaut vai personas drošībai – kādu informāciju par sevi liekam sociālajos tīklos, kā strādājam ar dokumentiem elektroniskā formā. Nereti cilvēks nesaprot, ka tas, ko viņš ievieto savā Facebook lapā, ir publiski pieejams. Tāpēc šādas prasmes ir ļoti nepieciešamas.» Ministrs noteikti atbalstot datorikas zinību iekļaušanu jaunajā izglītības standartā, kur tās, visticamāk, nebūs vis kā atsevišķs priekšmets, bet «veidots blokos».

Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa ir pārliecināta, ka datorprasmes mūsdienās pielīdzināmas tādām pamatprasmēm kā lasīšana, rakstīšana un rēķināšana. «Es uz pirmās klases skolēnu skatos kā uz cilvēku, kas pēc 15 gadiem būs darba tirgū un kuram pašam, iespējams, piederēs uzņēmums. Skaidrs, ka zināšanas tehnoloģijās viņam būs ļoti nepieciešamas. Ja ar datoriem rīkoties nepratīs vai nepratīs pareizi, būs problēmas ne tikai viņam, bet arī citiem,» pauda S. Bāliņa. Viņa uzsvēra, ka datorpratība būtu jāveido kā obligāts mācību priekšmets.

Aisma Orupe

Foto:Lalmch/https://pixabay.com/en/users/Lalmch-1026205//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/