Dānija jauniešus vilina ar bezmaksas augstāko izglītību, baida – dārgā sadzīve

Bezmaksas augstākā izglītība, plašs studiju programmu piedāvājums angļu valodā, labas atsauksmes no citiem studējošajiem – šos kā galvenos argumentus par labu studijām Dānijā min jaunieši.

Dānija nav lēta zeme, un tēriņi ikdienas vajadzībām ir gana augsti, taču Dānijas valsts ir nolēmusi šo finansiālo aspektu būtiski atslogot – no šā gada tā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas uzsākuši pilna laika studijas Dānijā, izmaksā pabalstu līdz 750 eiro mēnesī. Ir gan divi galvenie nosacījumi tā saņemšanai – ir jāmācas un jāstrādā oficiāls darbs, taču nostrādāto stundu skaits nedrīkst pārsniegt 12 stundas nedēļā, raksta NRA.lv.

Dream Foundation Latvija (organizācija, kuras galvenā darbības joma ir sniegt informāciju un palīdzēt pieteikties studijām ārzemēs) pārstāve Elīna Ivanova stāsta, ka studijām Dānijā 2014./2015. mācību gadam var pieteikties līdz 15. martam. «Principā tagad ir īstais laiks, lai izdarītu savu izvēli,» akcentē E. Ivanova.

Kā pieteikties?

Studijām augstskolā iespējams pieteikties, vēl mācoties vidusskolas pēdējā klasē. Šādā gadījumā pieteikumam nepieciešams pievienot sekmju izrakstu par iepriekšējiem semestriem. Savukārt tiem, kas vidusskolu jau pabeiguši, pieteikumam jāpievieno atestāts.

Piesakoties studiju programmai angļu valodā, nepieciešams apliecināt angļu valodas prasmi. Parasti to var izdarīt, nokārtojot kādu no starptautiskajiem angļu valodas testiem (piemēram, IELTS, TOEFL vai TESA).

«Noteikti jāpievērš uzmanība konkrētās izglītības iestādes prasībām. Dažreiz pieteikumam jāpievieno motivācijas vēstule vai rekomendācijas vēstules no pedagogiem. Reizēm mēdz būt arī specifiskas uzņemšanas prasības, piemēram, dāņu B līmenis matemātikā, kas nozīmē noteiktu mācību stundu skaitu šajā priekšmetā vidusskolas programmā. Ja kāda no prasībām nav skaidra vai ir citi jautājumi par pieteikšanos, droši var sazināties ar mūsu organizāciju, rakstot, zvanot vai piesakoties bezmaksas konsultācijai,» norāda E. Ivanova, piebilstot, ka, vēl mācoties vidusskolā, jaunietis var saņemt apstiprinājumu, ka tiks uzņemts studējošo pulkā. Protams, ar noteikumu, ka tiks pabeigta vidusskola, reizēm izpildīta arī vēl kāda augstskolas prasība. Tiesa gan, apstiprinājumu ne visas mācību iestādes izsūta operatīvi, – citas to izdara dažu nedēļu laikā, citas tikai vasaras vidū.

Dream Foundation Latvija pārstāve informē, ka Dānijā pamatstudiju programmas var iedalīt divās lielās grupas: bakalaura studiju programmās (studiju ilgums 3–3,5 gadi) un Academy Profession (AP) grāda programmās, kas Latvijā būtu pielīdzināmas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmām. «Gan bakalaura, gan AP studiju programmās galvenais uzsvars tiek likts uz praktiskām apmācībām, daudz grupu darbiem un studentu sadarbību ar uzņēmumiem,» stāsta E. Ivanova.

Ciešā sasaistē ar darba tirgu

Tam vienbalsīgi piekrīt arī Olīvija, Jānis, Laura un Ģirts, kuriem studijas Dānijā jau aiz muguras.

«Mācību process nav akadēmisks. Jā, mums iemāca arī terminus un formulas, bet galvenais – mūs iemāca šo apgūto informāciju praktiski izmantot. Mani patīkami pārsteidza šī ciešā sasaiste ar reāliem uzņēmumiem,» atceras Olīvija.

Ģirts turpina: «Piemēram, katru semestri mēs tikām iesaistīti citā projektā. Mums bija jāatrod vai skola ieteica kādu kompāniju, kurai mēs piedāvājām savus pakalpojumus apgūstamo studiju priekšmetu ietvaros. Piemēram, ja mēs apgūstam starptautisko mārketingu, mēs uzņēmumam piedāvājam izstrādāt viņu interesējoša jauna tirgus apguves metodes. Mācību procesā ļoti daudz bija projekti, kurus vajadzēja izstrādāt grupās, tādējādi tas veicināja prasmi sadarboties, strādāt komandā.» Arī Laura un Jānis apstiprina, ka studijas Dānijā nozīmē ļoti daudz praktisku nodarbību un projektu, kur kopā ar uzņēmumiem tiek risināti tiem aktuāli jautājumi. «Man pašai ļoti patika tas, ka vairākums pasniedzēju bija savas jomas profesionāļi, kas ieguvuši darba pieredzi savā nozarē, strādājot uzņēmumā, un tikai pēc tam kļuvuši par mācībspēkiem,» stāsta Laura, piebilstot, ka Dānijas augstskolās ļoti strikti tiek ievēroti darbu nodošanas termiņi. «Viņus neinteresē iemesli: darbam ir noteikti nodošanas termiņi, un punkts,» norāda Laura. Arī Ģirts piekrīt: «Manu darbu nepieņēma, jo iesniedzu to 10 minūtes vēlāk.»

Kas meklē, tas darbu atrod

Visi vienbalsīgi atzīst, ka pirms došanās uz Dāniju vislielākais satraukums bija par šīs valsts dārdzību un kā segt visus sadzīviskos tēriņus. No sākuma viņiem palīdzējuši vecāki, bet, līdzko tika atrasts darbs, tā ar nopelnīto pilnībā pieticis dzīvošanai. Bet darba meklēšanas pieredze katram dažāda, tomēr pēc pusgada visi jau papildus studijām arī strādāja. «Ir jau tādi, kas Dānijā studē trīs gadus un sūkstās par nespēju atrast darbu, taču es uzskatu – ja meklē, tad vienmēr var kaut ko atrast,» domā Jānis, kas strādājis gan tīrīšanas kompānijā, gan noliktavā. «Tiesa gan, bez dāņu valodas prasmes [to var apgūt bez maksas] uz kvalificētiem darbiem nav ko īsti cerēt,» teic Olīvija. Taču, arī strādājot mazkvalificētus darbus, ikdienas tēriņiem ar nopelnīto pieticis (minimālā likme ir 13 eiro stundā). «Es strādāju 15 stundas nedēļā un nejutos pārstrādājusies, pietika laika studijām, un ar nopelnīto pietika, lai samaksātu īri, nopirktu pārtiku. Naudas pietika arī izklaidei, kā arī lai Ziemassvētkos paviesotos Latvijā,» stāsta Laura.

Dzīvesvietas jautājums

Runājot par dzīvošanu, Olīvija, Ģirts un Jānis lielāko studiju laiku dzīvojuši dienesta viesnīcā, bet Laura – īrētā dzīvoklī. «No savas pieredzes iesaku laikus meklēt dzīvesvietu. Ļoti noderīgi šajā ziņā ir sociālie tīkli, kur samērā ātri var atrast domubiedrus, kas palīdzēs, ieteiks, kā labāk atrast dzīvesvietu,» secina Laura. Īrējot dzīvokli, jārēķinās, ka saimnieks prasīs samaksāt par trim mēnešiem uz priekšu – drošības depozītu. «Cik zinu, depozītu pilnā apmērā nevienam nav izdevies apgūt. Allaž saimnieks atrod kādu iemeslu, kādēļ summa tiek samazināta,» stāsta Laura, kas mitinājās otrā lielākajā pilsētā Dānijā – Orhūsā četristabu dzīvoklī kopā ar vēl trīs īrniekiem. Viņa mēnesī par īri maksāja mazliet vairāk nekā 200 eiro. No līdzīgām summām šķirās arī pārējie runātāji, tomēr vienlaikus uzsverot, ka cenas var būtiski atšķirties, – jo lielāka pilsēta, jo augstākas izmaksas.