Otrdien, 13. jūlijā, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.... (Turpināt lasīt)
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji. Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē. Latvijas plānā zaļās pārkārtošanās mērķiem paredzēti 38 % no kopējā 1,8 miljardu... (Turpināt lasīt)
Publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010.... (Turpināt lasīt)
Latvijas IKP 2021. gada pieauguma prognoze saglabāta nemainīga, un tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 3.3%, bet 2022. gadā – par 6.5%. Savukārt Latvijas inflācijas prognoze tiek palielināta līdz 2.0% 2021.gadā un 2.9% 2022. gadā (marta prognozes – 1.8%... (Turpināt lasīt)
Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs. Atkopšanās posmā saasināsies darbaspēka trūkums, kura risinājums arī daļēji meklējams izglītības un veselības sistēmu sakārtošanā.... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, 2021.gada 1.ceturksnī IKP bija par 2,2% mazāks nekā pirms gada. Ražojošās nozarēs apjomi 1.ceturksnī bija par 1,3% mazāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs kritums bijis straujāks – par... (Turpināt lasīt)
Prognozes par pasaules atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes ir uzlabojušās, jo vakcinēšanas tempi daudzviet pozitīvi pārsteidz, un valsts atbalsts ekonomikām turpinās. Latvijas nespēja iegrožot vīrusu un lēnā vakcinēšana dara bažīgu, ka atkopšanās stāstā iepaliksim. Gada sākumā ekonomikas attīstība būs vārgāka... (Turpināt lasīt)
Tranzīta loma nākotne turpinās sarukt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. “Atbalsts ekonomikai šajā krīze no valsts puses ir bijis. Un tas ir bijis ļoti nepieciešams. Atbalsts ir palīdzējis arī darba tirgum. Ja nebūtu dīkstāves... (Turpināt lasīt)
Signāls, ka budžeta deficīts var pārsniegt 9% no ekonomikas, ir krietni liela sarkanā gaisma, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacījis Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. “Iepriekš kaut kas tāds bija pirms desmit gadiem, kad tiešām bija dziļa krīze. Jābūt... (Turpināt lasīt)
Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2021.-2024. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2024. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,0%, bet 2022. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 4,5%.... (Turpināt lasīt)