- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Briseli vairāk nekā Rīgas domniekus uztrauc gaiss, ko elpojam

[1] Ja tuvāko četru gadu laikā Latvijā neuzlabosies gaisa kvalitāte, tad mūsu valsti var iesūdzēt ES Kopienu tiesā par Eiropas līgumu nepildīšanu.

Latvija jau ir saņēmusi brīdinājumu no EK par to, ka divus gadus – 2007. un 2008. (salīdzinoši mazāk arī 2009. gadā) – pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs pilsētās, konkrēti – Rīgā. Līdzīgu brīdināju saņēmušas vēl arī 23 citas ES dalībvalstis. EK nav pretenziju vienīgi pret Īriju, Somiju, Luksemburgu un Lietuvu, raksta LV.LV [2]

Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ķīmisko vielu un risku nodaļas vadītājs Armands Plāte teic, ka brīdinājums Latvijai ir godam pelnīts. Tieši Rīgā vislielākās problēmas rada tā dēvētās mikrodaļiņas PM10. Ar šo apzīmējumu apzīmē integrētu piesārņojumu – nesadegušu degvielu un citus aromātiskos ogļūdeņražus, kvēpus, smilšu un riepu materiāla mikrodaļas un vēl daudzu vielu mikroskopiska izmēra piesārņojumu, kas uzkrājas cilvēka elpceļos un plaušās.

“Rīga EK prasības gaisam nespēj pašlaik vēl izpildīt. Tas nozīmē, ka Latvija nepilda Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Nr. 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai,” skaidro A. Plāte. “Procedūra, kas seko pēc šāda brīdinājuma saņemšanas, katrai valstij ir atšķirīga, jo katra no 24 ES dalībvalstīm atrodas atšķirīgā direktīvas ieviešanas stadijā.”

Tas nenotika vienā dienā

Direktīvas noteiktais normatīvs visā ES teritorijā spēkā stājās jau 2008. gadā. Latvija 2008. gadā tika lūgusi direktīvas ieviešanas pagarinājumu uz diviem gadiem. Tobrīd Rīgas pilsētai nebija izstrādāta un pieņemta nepieciešamā programma gaisa piesārņojuma mazināšanai.

“Pilsētas vadība zināja, ka tādai programmai jābūt, jo problēmas ir, turklāt jau 2004. gadā līdzīga programma Rīgā bija pieņemta un tā darbojās līdz 2009. gadam. Bet ar programmu vien nebija līdzēts, vēlamais rezultāts sasniegts netika,” atminas nodaļas vadītājs. “Iespējams, ka brīdinājumu par pārkāpumu Latvija šogad saņēma tādēļ, ka Rīgas pilsētai nav minētās gaisa piesārņojuma mazināšanas programmas. Piešķirtie divi gadi pagājuši, programmas nav, progresa nav un sods Latvijai draud.”

Līdzīgas problēmas kā Rīgai pašlaik ir vēl arī Liepājā. Rēzeknē, Daugavpilī un citās lielajās pilsētās pašlaik pieļaujamais gaisa piesārņojums netiek pārsniegts. Rēzeknē un Daugavpilī gan ir novērots gaisa piesārņojums, bet tas pārsvarā ir epizodisks un atļauto normu kopumā nepārsniedz, kaut tai tuvojas. Arī Liepāja, ja laikus veiks nepieciešamās procedūras, no grēkāžu saraksta tiks svītrota.

Kas “lācītim” vēderā

Rīgā PM10 daļiņu piesārņojums gaisā trīs reizes pārsniedz pieļaujamo maksimālo normu. Šis “plaušu bendētājs” maksimumu drīkst pārsniegt tikai 35 dienas gadā, bet rīdzinieki šādu gaisu elpojuši pat līdz 100 dienām 2009. gadā.

Virs direktīvas noteiktajām 35 dienām gadā piesārņojumu ir atļauts pārsniegt, ja pamata ietekme nāk no ielu kaisīšanas ar sāli un smiltīm vai arī tā rodas no dabiskajiem avotiem. Latvija to arī mēģinās pierādīt.

“Mēs esam pārliecināti, ka PM10 mikrodaļiņu pārsniegums ir pietiekami neliels un tas rodas galvenokārt no ielu kaisīšanas, kā arī dabīgajiem sālsūdens avotiem, kas veidojas jūras tuvumā,” stāsta Armands Plāte. “Nākamā viela, kas Rīgā rada problēmas un pārsniedz normatīvus, ir NO2 jeb slāpekļa oksīds. Mikrodaļiņu pārsniegumu veido galvenokārt ielu kaisīšana, bet slāpekļa okstīdu vairo transports un privātmāju apkure. Centralizētā siltumapgāde, kas pārsvarā ir pilsētas centrā un daudzstāvu mikrorajonos, tik lielu piesārņojumu nekad nedod (izmeši tiek filtrēti) kā malkas, kokskaidu, granulu un akmeņogļu apkure privātajos individuālajos īpašumos.”

Vai atjaunojamie resursi – gaisa bendētāji?

“Ja Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklātie projekti veicina alternatīvas atjaunojamās enerģijas ieviešanu ēku siltumapgādē, piemēram, malkas un granulu apkuri, tad, no gaisa piesārņojuma viedokļa raugoties, tas būtu veicināms ļoti piesardzīgi, lai neradītu papildu slodzi gaisa kvalitātei,” teic A. Plāte. “Šajā jautājumā divas mūsu vides politikas “saduras”. Biodīzeļdegvielas radītais piesārņojums varētu būt līdzvērtīgs tam, ko rada fosilā dīzeļdegviela, bet pie šī jautājuma izpētes vēl zinātnieki strādā. Skaidras atbildes pagaidām nav.”

Tā kā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekti ir vērsti uz būvju energoefektivitāti, tādēļ piesārņojums, ko rada atjaunojamie energoresursi apkurē šīm ēkām, automātiski ir neliels – energoefektīvu ēku ekspluatācijā jāizmanto daudz mazāk resursu. Lielākās problēmas pašlaik, izskatās, rada tieši pāriešana uz biodegvielu. Te noteikti nepieciešami energoefektivitātes pasākumi un precīzi normatīvi, lēš nodaļas vadītājs.

Tāpēc daudzas Eiropas Ekonomiskās zonas valstis jau sākušas, un arī Latvija nākamgad sparīgāk turpinās darbu pie normatīvu izstrādāšanas emisiju samazinājumam no sadedzināšanas iekārtām, kas par kurināmo izmanto biodegvielu. Un strādās arī pie citu alternatīvo enerģijas avotu izmešu normatīviem, jo ekspluatācijā jāparādās tikai tādām apkures iekārtām, kas rada minimālu emisiju.

Ja nebūs progresa, būs sods

Latvija jau 2009. gada sākumā ir uzsākusi sarunas ar ES, apņemoties veikt virkni pasākumu, līdz Rīgā būs sasniegti direktīvas noteiktie normatīvi. Ja Rīgas pilsēta neko nedarīs, tad EK Latviju var iesūdzēt tiesā un soda maksāšana pienāks ļoti strauji. Ja Latvija sarosīsies un ja būs arī taustāmi rezultāti, tad no šī soda ir iespēja izvairīties.

“EK nav pārliecības, ka Latvija kaut ko dara gaisa uzlabošanas ziņā. Pašlaik vissvarīgākais – Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas programma. To mēs esam solījuši,” atklāj A. Plāte.

Vēl Latvijai jāuzlabo esošais gaisa kvalitātes monitorings, jo var gadīties, ka Rīgā monitorings nedod precīzu gaisa kvalitātes raksturojumu. Tādēļ gaisa kvalitātes monitoringa stacijas jāpārvieto uz reprezentatīvām vietām. Par to Latvijai jau bijis aizrādījums no Eiropas Komisijas. Šajā sakarā vienu no gaisa monitoringa stacijām (fona mērījumiem) iecerēts pārvietot uz citu reprezentatīvāku vietu.

Vides ministrija nākamgad kopīgi ar Rīgas pašvaldību un Satiksmes ministriju plāno strādāt, lai tā dēvētos nulles emisiju transporta līdzekļus, tajā skaitā arī elektromobiļus un hibrīdauto, darītu pievilcīgākus autobraucējiem.

Rīgas pilsēta ir attapusies, un pašlaik pilsētas dome intensīvi strādā pie gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, solot to līdz janvāra beigām pieņemt. “Es gan ļoti baidos, ka programmu pieņems, bet realizācijas tai nebūs,” nodaļas vadītājs ir bažīgs. “Šis jautājums plaši jāizdiskutē gan pašā domē, gan sabiedriskajā telpā, un programmai jābūt izpildāmai.”

Kādēļ tādas bažas? Piemēram, jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem Rīgas pašvaldība runā par “noliec un aizbrauc” (“park and ride”) autostāvvietām, bet šīs diskusijas tā arī nav pārtapušas nopietnā risinājumā.

Autors: Rūta Bierande / LV.LV