autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Augstskolas pievilina ārvalstu studentus ar iespēju iegūt TUA Latvijā

Latvijas likumus, kas ļauj uzturēšanās atļaujas saņemt arī studentiem, kā jaunu biznesa nišu aizvien aktīvāk izmanto vairākas mācību iestādes. No iespējamiem studentiem tiek iekasēta samaksa par palīdzību uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu formēšanā. Drošības iestādes Izglītības ministrijai lūgušas strauji augošo biznesu neatstāt pašplūsmā un uzraudzīt stingrāk. Jo šādi Eiropā var nokļūt ne tikai studenti, bet spiegi vai pat teroristi. Ir bijuši gadījumi, kad potenciāli studenti ieradušies Latvijā no Pakistānas, nokārtojuši uzturēšanās dokumentus un pazuduši bez pēdām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Veidi kā Latvijā iegūt uzturēšanās atļaujas ir dažādi – var pirkt nekustamo īpašumu, ieguldīt uzņēmumā vai kļūt par firmas valdes locekli. Bet uzturēšanās iespēju var saņemt arī ārvalstnieki, kuri Latvijā mācās. Tas ir lētāk un vienkāršāk nekā, piemēram, nopērkot dārgu māju Jūrmalā.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā līdz šī gada sākumam mācījās 4894 ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. No viņiem aptuveni puse (2356) ieradušies no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze norāda, ka studenti ir vairāk un vairāk: “Mēs priecājamies par eiropiešiem. Piemēram, Stradiņa universitāte strādā ar Eiropas pilsoņiem un tas mums, protams, ļoti patīk. Bet no citām valstīm, trešajām valstīm, kas mums liek bažīties, ka izvēlas tās valstis, kas ir riska kategorijā un kur mums iznāk diezgan daudz skatīties, vai šo personu mērķis ir studēt vai vienkārši ieceļot Eiropā. Un arī drošības iestādēm tas ir papildus darbs, lai izvērtētu vai šie potenciālie studenti nerada riskus un augstskolas pašas arī redz, ka šo valstu pilsoņiem ir arī visvairāk atteikumu.”

Interese par iespēju šādi nokļūt Latvijā ir liela, bet ne visi nokārto dokumentus, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Akadēmiskās informācijas centrs, kas izvērtē potenciālo studentu atbilstību mācībām mūsu valstī vēl pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas, pagājušajā gadā vien pārbaudījis 5900 ārvalstniekus. Pēdējo piecu gadu laikā interese par Latviju divkāršojusies.

Akadēmiskās informācijas centra sagatavoto izziņu skaits par TUA pieprasītājiem rāda: 2011.gadā – 2500; 2012.gadā – 3400;
2013.gadā – 4330; 2014.gadā – 4800; 2015.gadā – 5900.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda, ka Latvija ir ieinteresēta palielināt ārvalstu studentu skaitu. Un ir augstskolas, kas to dara ļoti godprātīgi. Augstskolas un koledžas. Un ir institūcijas, kuras, diemžēl, šeit saskata vieglu peļņu.

Šī ir jauna biznesa niša, ko atklajušas vairākas mācību iestādes. Tās piedāvā studentiem palīdzību dokumentu sagatavošanā, lai pieteiktos uzturēšanās atļauju saņemšanai. Dažas arī pieprasa segt daļu no studiju maksas. Ja pēc pārbaudes valsts iestādes ārvalstniekam iebraukšanu Latvijā tomēr liedz, daļu no samaksātā augstskolas patur sev.

Kameras priekšā vārdā sliktos piemērus negrib nosaukt ne ministrs, ne arī citu mācību iestāžu vadītāji. Bet par problēmu runāts visu Latvijas augstskolu rektoru padomes sēdē. Secināts, ka vairākās skolās arī īpaši neuztraucas, ka ārvalstnieki samaksā mācību maksu, bet lekcijas neapmeklē.

“Šis ir brīnišķīgs naudas sūknītis. Jo iedomājieties situāciju, ka tiek iekasēta studiju maksa par pirmo gadu un administratīvie izdevumi lietas izskatīšanai un pēc tam šis jaunietis nesaņem TUA Latvijā, viņam atsaka vīzu. Un pēc tam viņam atdod tikai kaut kādu niecīgu daļu no šīs iemaksātās summas. Patiesībā tā ir tīrā krāpšana,” norāda Šadurskis.

Pirms gada izteikts līderis bija privātā mācību iestāde “Latvijas biznesa koledža”. Akadēmiskās informācijas centrā skola bija iesniegusi dokumentus par 2564 ārvalstniekiem. Tas ir vairāk nekā Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas tehniskā universitāte kopā. Par dokumentu formēšanu no ārvalstniekiem tiek prasīti četri maksājumi (241 eiro, 165 eiro, 200 eiro un 499 eiro). Kopā 1104 eiro. Tikai pēc naudas saņemšanas sākas dokumentu kārtošana vēstniecībās un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Skolā noliedz, ka tā krāptos, lai daļu naudas negatīva iznākuma gadījumā ārzemniekiem neatdotu. Ieturēta tiekot tikai godīga atlīdzība par dokumentu kārtošanu. Kopš pagājušā gada koledžā ieviesta stingrāka studentu uzraudzība. Vadība negribīgi atzīst – uz to pamudinājušas drošības iestādes.

“Mēs pārbaudām studentu ierašanos uz lekcijām. Mums ir speciāli cilvēks darbā, kurš arī ikdienā seko līdzi pierakstiem. Redzējāt – mums lejā ir turnikets. Neesi izgājis cauri turniketam – tu vispār neesi bijis tajā dienā. Tad vēl ir kontrole katrā lekcijā. Un šis “security cilvēks” katru dienu seko līdzi. Un ja nav šie cilvēki šeit, tad viņi tiek meklēti tajā pat nākamajā dienā un jā… Diemžēl ir arī tādi, par kuriem tiek iesniegtas ziņas par uzturēšanās atļaujas anulēšanu un netiek viņiem dota iespēja tālāk uzturēties šeit,” skaidro SIA “Latvijas biznesa koledža” valdes locekle Liveta Sprūde.

Koledža pārtraukusi uzņemt iebraucējus no riskantajām valstīm – Pakistānas un Bangladešas. Visvairāk studentu tagad ir no Uzbekistānas, Kazahstānas un Indijas. Līdzīga pieredze ir arī citā privātskolā – “Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā”. Palīdzība dokumentu gatavošanā uzturēšanās atļauju saņemšanai te maksā 180 eiro. Plus vēl pilna gada mācību maksa – 2500 eiro. Visvairāk iebraucēju – no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas. Pēdējos gados ārvalstnieku interese tikai augusi (2013.gadā 147 studenti, 2014.gadā 177, 2015.gadā 222 studenti).

“Bija mums tāda pieredze ar Pakistānu. Atbrauca maza grupiņa. Šogad. Četri studenti. No kuriem palika tikai viens. Un trīs kaut kur aizbrauca pa Eiropu. Mēs jau tagad izdarījām visu, ko no mums ir vajadzīgs,” stāsta Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas ārējo sakaru prorektore Olga Verdenhofa.

Pēc šī gadījuma skola domā, ka varētu no sadarbības ar šīm valstīm atteikties.

“Tās valstis tiek pārbaudītas divkārt vai trīskārt vairāk nekā visas pārējās… to, ka viņi iedod augstskolā iesniegumu vēl neko nenozīmē. Viņus pārbauda arī Drošības policija. Ja Drošības policija saka, ka viņi var iebraukt, tad viņi var iebraukt. Tas nav mūsu lēmums. Un bija tādi gadījumi, kad iesniegums ir augstskolā, bet Drošības policija pasaka, ka diemžēl – viņš nevar iebraukt, jo viņam kaut kas ir bijis,”

“Transporta sakara institūts”, kura studentiem izsniegtas 383 termiņuzturēšanās atļaujas, par ārvalstniekiem priecājas. Viņi ir maksātspējīgi un šādi varot nosegt vietējo studentu skaita samazinājumu.

“Transporta un sakaru institūts” valdes loceklis, rektors Igors Graus stāsta:” Mēs esam tikušies ar robežsargiem, ar visām šīm institūcijām un mums ir labi kontakti. Mēs zinām, ko darīt kādā konkrētā gadījumā, ja kaut kas notiek. Bet tā ņemot vērā, ka studentu skaits strauji pieaug – ja pirms 6-7 gadiem bija 2% ārvalstu studentu, tad šobrīd jaut ir 8%. Tas ir kolosāli straujš pieaugums. Tajā pašā laikā tas mums palīdz saglabāt izglītības sistēmu. Pagājušajā gadā mums bija mazāks kritums tieši pateicoties tam, ka ārzemju studentu skaita pieaugums kompensēja vietējo studentu iztrūkumu,”.

Vēl pirms neilga laika uzturēšanās atļauju biznesā iesaistījās arī dažas privātās vidusskolas, kurās bija “skolnieki” vecumā no 25 līdz pat 45 gadiem. Pēc pastiprinātās intereses no kontroles iestāžu puses, šis biznesa virziens esot mazinājies.

“Bet, protams, mēs nevaram arī izslēgt faktu, ka pret Latviju kā ES un NATO dalībvalsti ir pastiprināta uzmanība no citu valstu informācijas vācējiem. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka šo studēt gribētāju skaitā ir arī jauni cilvēki ar pilnīgi citiem mērķiem un uzdevumiem,” piebilst Šadurskis.

Drošības policija pārskatā par pagājušo gadu norādījusi, ka “peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas”. Zināms, ka no 2015.gada līdz šim brīdim 82 studētgribētājiem ir liegta iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

Foto:Komsomolec
/https://pixabay.com/en/users/Komsomolec-904189//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru