Ar skolu reorganizācijas cirvi virs galvas

Šonedēļ darba grupa premjerministres Laimdotas Straujumas vadībā turpinās sarunas par jauno pedagogu algu modeli, kurā, tiekoties ar pašvaldībām, tiek spriests arī par skolu tīkla sakārtošanu.

Pašvaldības, tiekoties ar L. Straujumu, nav slēpušas, ka lielākās raizes šobrīd dara pirmsskolas posms un ar to saistītās izmaksas. Izskatoties, ka par bērnudārzu pedagogu algām valdībai galva nesāpot un no nākamā gada izglītības jomas ļaudis tiks iedalīti divās grupās – vieni algas pielikumu saņems, citi – ne. Lielai daļai šī reforma nekādus uzlabojumus nedos: gan atbalsta personālam, gan pirmsskolas pedagogiem, spriež vietvaru pārstāvji, norādot, ka arī direktora vietnieki neko neiegūs, jo daudziem samazināsies amata vienību skaits. Ja pamatskolā bija viena likme, tad nākamgad tā būs tikai puslikme. Tikai jāvaicā – vai no tā mainīsies darba apjoms un vietnieka pienākumi?

Pašvaldības dara bažīgas arī mazo vidusskolu liktenis. Nule pēdējie grozījumi normatīvajos aktos liecinot, ka 10.–12. klašu posmā laukos vajadzēs kopumā 42 skolēnus (kādā klasē varēs būt arī mazāk nekā 14 skolēnu). «Tik un tā tas lauku vidusskolai nav mazs skaitlis,» uzskata Līvānu novada domes izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece. Novadā vismazākā ir Rudzātu vidusskola, kurā ne vienmēr izdodas nokomplektēt 10. klasi ar 14 skolēniem. Taču skola esot ar ļoti labiem rezultātiem, kālab vietvara ir pilna apņēmības to visiem spēkiem saglabāt. Lai palielinātu audzēkņu skaitu mācību iestādē, esot iecere tai turpmākajos gados kā filiāles pievienot Sutru un Rožupes pamatskolas.

Kritiski vārdi šajā ziņā izskan arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veikto pētījumu par skolu tīklu. Esot gan tajā arī vērtīgas lietas, bet esot tādas, uz kurām nevar balstīties. Tiek uzvērts, ka sākumskolām ir jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Taču pieredze rādot, ka skolēnu vecāki nereti izvēlas vest savas atvases uz vienu skolu. Ja vecākie brāļi un māsas mācās pamatskolā vai vidusskolā, diez vai mazāko atsevišķi vedīs uz sākumskolu. Norvēģijā esot tā, ka pamatskola nedublē sākumskolas posmu, tur tās ir no 7. klases un uz augšu. «Pie mums gan sākumskola, gan pamatskola ir no 1. klases – abas konkurē par vieniem un tiem pašiem bērniem,» NRA.lv teic Rēzeknes novada domes pārstāve Lilija Žukovska. Viņa domā, ka tas novedīs pie viena – sākumskolu atmiršanas. Nevarot arī piekrist VARAM redzējumam, kas paredz Rēzeknes novadā saglabāt tikai vienu vidusskolu – Maltā. Vietvarai esot savi plāni – attīstīt četrus centrus un tur esošās vidusskolas. «Mēs tomēr cīnāmies par savu – gribam redzēt novadā cilvēkus. Bet pašvaldība nevar uzturēt skolas tikai ar savu naudu. Ja nu tomēr valsts ir nolēmusi, ka tai vajag tikai Rīgu un tuvējos novadus, tad tā lai arī pasaka. Tad tā būs godīga spēle!» par notiekošo ir satraukta L. Žukovska.

Ir gan novadi, kur reorganizācija jau notiek, piemēram, Gulbenē un Madonā, un tās rezultātā samazināsies vidusskolu skaits. Bet ir arī pašvaldības, kas ir pārliecinātas, ka optimizācijas cirvis tās vairs neskars. Tā Talsu novada domes izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps domā, ka esošās vidusskolas izdosies saglabāt – trīs Talsos (viena no tām privātā) un arī Valdemārpilī, kurā šogad 10. klasē esot pat 26 skolēni.

Aisma Orupe