- Izglītība.info - http://www.izglitiba.info -

Akmeņkalns: Ja tiesā Veipu, jātiesā arī Loskutovs

[1] Bijušais prokurors un tieslietu ministra padomnieks Guntis Akmeņkalns uzskata, ka KNAB nelaimēs vainojama biroja iepriekšējā vadība un tiesu sistēmai jātiek galā ar tās darbības likumības izvērtēšanu un visu vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

Izlasot publikāciju Neatkarīgajā [2] par KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju Indru Veipu, kura šobrīd bez galīgā tiesas sprieduma uz prokurores Veltas Zaļūksnes pieņēmumu pamata atrodas ieslodzījumā Iļģuciema cietumā, G. Akmeņkalns norādīja, ka, viņaprāt, I. Veipai izvirzītā apsūdzība par bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, ir atbildības un vainas nepamatota uzvelšana personai, kura nav vainojama notikušajā. Pēc viņa domām, prokurore V. Zaļūksne nav ņēmusi vērā savulaik ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izveidotās komisijas atzinumā par Alekseja Loskutova atbilstību amatam norādīto. Proti, nav ņemti vērā komisijas secinājumi, ka A. Loskutovs nav ievērojis Valsts kontroles agrāk izteiktos aizrādījumus, ka ar savu bezdarbību pieļāvis naudas pazušanu, ka nav izpildījis KNAB likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasības. Šajā atzinumā, kuru akceptēja arī Maizīša kungs, norādīts, ka KNAB nav veikta pietiekama uzraudzība, nav izstrādāti iekšējie normatīvie akti, nav veikta savlaicīga naudas resursu inventarizācija. “Izlasot šo atzinumu, man nebija šaubu, ka tagad sekos ne tikai Loskutova atbrīvošana no amata, bet notiks arī Loskutova darbības krimināltiesiska izvērtēšana, ka prokuratūra, vadoties no Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteiktā, vērtēs, vai Loskutova darbībās nav Krimināllikuma 319. panta 1. daļā norādītā nozieguma sastāva, proti, ka Loskutovam, ja ne visām KNAB augstākajām valsts amatpersonām, Jutu Strīķi ieskaitot, tiks izvirzīta apsūdzība saskaņā ar minēto Krimināllikuma pantu.”

G. Akmeņkalns uzskata, ka tieši KNAB vadības bezdarbības rezultātā iestājās smagas sekas – pazuda ievērojami naudas līdzekļi, un prokuroriem vajadzējis sākt kriminālprocesu un pēc tam izvirzīt arī apsūdzības gan A. Loskutovam, gan J. Strīķei, gan, iespējams, arī Alvim Vilkam.

Kā zināms, KNAB nozagtās naudas lietā kriminālprocesā par vienīgajiem vaininiekiem tika atzītas divas personas – Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša un šīs nodaļas vadītāja I. Veipa. Turpretī G. Akmeņkalns ir kritisks pret šādiem kriminālprocesa rezultātiem. “Tā nevar būt! Par iestādes darbu atbild iestādes vadītājs. Ja jau reiz ģenerālprokurora izveidotā komisija un ģenerālprokurors atzina, ka tieši Loskutovs nav veicis virkni darbību, nav ievērojis virkni likumu, citu valsts institūciju, konkrēti – Valsts kontroles – prasības, tad nenoliedzami vislielākā atbildība jāuzņemas un jānes tieši Loskutovam. Prokurore Zaļūksne to noreducēja uz nodaļas vadītāju. Tas nav pareizi. Ja par amatpersonas bezdarbību uzrādīja apsūdzību Veipai, tad šādu pašu apsūdzību vienkārši nevarēja neuzrādīt arī Loskutovam. Lai spriestu par nodaļas vadītājas vainu, jāvētī visu atbildīgo amatpersonu atbildība – gan to, ko darījis vai nedarījis Loskutovs, gan viņa vietniece Strīķe. Tiesa gribēdama nevar piemērot sodu Veipai, ja netiek izvērtēta arī augstākstāvošo amatpersonu rīcība, ja par pienākošos sodu netiek lemts visām nodarījumu izdarījušām personām,” uzsvēra bijušais prokurors.

Ar Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu pazudušās naudas krimināllieta nosūtīta AT atkārtotai caurlūkošanai. G. Akmeņkalns ir pārliecināts, ka I. Veipu daļā par amatpersonas bezdarbību attaisnos.

Vaicāts, kādēļ V. Zaļūksne atturējusies vērtēt arī I. Veipas priekšnieku darbību, G. Akmeņkalns skaidroja, ka, viņaprāt, prokurore izvēlējusies iet vienkāršāko – populisma un konformisma – ceļu. “Pazīstu prokurori Zaļūksni, jo esmu ar viņu kopā strādājis. Iespējams, viņa nav vērtējusi Loskutova un citu KNAB vadītāju atbildību, jo vairāk domājusi par to, kas notiks ar Maizīša kunga reputāciju, un mazāk domājusi, vai tiek ievērots likums. Zaļūksnes kundze ir augstas klases juriste. Viņa zināja ģenerālprokurora un komisijas slēdzienu par Loskutovu, viņa darbībās konstatētajiem pārkāpumiem. Viņa, manuprāt, ļoti labi saprata, ka faktiski šajā kriminālprocesā nevar apiet Loskutovu un viņa atbildību. Nav taču nevienam noslēpums, ka Maizīša kungs līdz pat pēdējam brīdim visu laiku darbojās kā Loskutova kunga vairogs un aizstāvis. Un te – tāds nesmukums. Varbūt prokurore padomāja: ja viņa tagad izvirzīs apsūdzību arī Loskutovam, tad ļoti nelabā, nesmukā gaismā iezīmēsies arī Maizīša kungs, viņas priekšnieks un autoritāte. Varbūt te kādi citi iemesli, nezinu. Bet, tā vai citādi, manuprāt, te ir pamats domāt, ka prokurore vadījusies pēc konjunktūras. Ceļot apsūdzību Veipai un neceļot to Loskutovam, prokurore, domāju, ir rīkojusies angažēti vai katrā ziņā neprofesionāli. Pievelkot nepamatotus argumentus, piemēram, darba līgumā, noslēgtā ar Veipu, noteikto, Loskutova ziņošanu ģenerālprokuroram par notikušo (tā tik vēl pietrūka, lai Loskutovs nebūtu ziņojis) un raugoties Maizīša kunga virzienā, Zaļūksnes kundze bez sirdsapziņas pārmetumiem izvēlējās uzkraut visu atbildību par haosu KNAB mazai skrūvītei. Tagad, kā smejies, sanācis gana labi: Loskutovs, teju tautas varonis – parlamentā, Maizītis – tieslietu ministra padomnieks, tik mazā skrūvīte Veipa bez tiesas sprieduma sēž cietumā un cer uz taisnīgu kriminālprocesa iznākumu,” ironizēja G. Akmeņkalns.

Viņš atgādināja, ka tiesiskā valstī apjomīgu kaitējumu un smagu seku gadījumos obligāti jāvērtē iestādes vadītāja atbildība. Ja nevar, negrib tiesāt A. Loskutovu, tad arī I. Veipu nevar tiesāt, uzskata bijušais prokurors. “Traģiski, ka mazajam cilvēkam ir jāsēž cietumā par lielo grēkiem. Šādā veidā mēs pie tiesiskas valsts nevaram nonākt,” secināja G. Akmeņkalns.

Autors: Ritums Rozenbergs / NRA.lv