Viena no lielākajām studentu akcijām pēdējo gadu laikā vakar notika Rīgas centrā. Taupības režīma diktētās izmaiņas augstākās izglītības sistēmā ļauj prognozēt, ka Latvija nevarēs noturēt «studentu lielvalsts» godu, kādu tai līdz šim garantēja lielais studējošo skaits uz vienu iedzīvotāju

Vairāk nekā tūkstoš Latvijas studentu vakar devās vienotības gājienā, lai pieprasītu pārtraukt turpmāku finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un paustu neapmierinātību par augstākās izglītības nākotnes perspektīvām. Treknajos gados studentu dzīvē nekas nav mainījies. "Stipendija kā bija 70 latu, tā palika. Tagad, kad nauda ir jāņem nost, tad to atkal grib izdarīt uz studentu rēķina," norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Anna Cīrule. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe gan vakar izteicās, ka "studenti nevar būt nabagi, jo studenti ir bagāti ar savām zināšanām". Kaut arī kopumā LSA ar akcijas norisi ir apmierināta, studentiem tomēr radusies sajūta, ka ministre problēmas augstākajā izglītībā īsti neizprot. "Neredzējām arī īstu vēlmi kaut ko mainīt un skaidru redzējumu par problēmu risinājumiem," atzina A. Cīrule.

Vienotības gājiens vakar sākās Doma laukumā, pulcējot vairāk nekā 1000 studentu no visām Latvijas augstskolām, kas nesa plakātus "Par 40% stulbāks", "Gribu studēt, bet neesmu miljonārs", "Atstājiet cerību Latvijas nākotnei" un citus. Studenti apstājās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ēkas, lai pie tās noliktu divus grāmatu saiņus sēru iesaiņojumā un baltus ziedus, un devās uz Ministru kabinetu (MK), pie kura tika pakārta lupatu lelle, tādējādi simbolizējot augstākās izglītības likteni. Gājienu uzraudzīja liels skaits Valsts policijas (VP) un Rīgas reģionālās policijas pārvaldes likumsargu, taču tas noslēdzies bez jebkādiem starpgadījumiem.

Studentu saukļi un dziesmas iepretī MK ēkai sacēla ievērojamu troksni, tomēr no valsts amatpersonu loka protestētājus uzklausīt ieradās tikai T. Koķe, kurai nācās uzklausīt arī asus pārmetumus. Studenti pauda satraukumu, ka jau tagad gandrīz puse studentu un vidusskolu beidzēju savu nākotni ar Latviju nesaista un plāno doties uz ārzemēm, uz ko ministre atbildēja: "Ir jārēķinās ar to, ka pasaule ir vaļā un cilvēkiem ir interese. Es ļoti gribētu, lai Latvijas studenti studē šeit, bet studiju laikā vismaz vienu semestri studētu arī ārzemēs." Jaunieši uzsvēra, ka lielākā daļa aizbraucēju tā arī paliks ārzemēs un Latvijā neatgriezīsies, un pārmeta ministrei: "Jūs nemaz necenšaties noturēt savus studentus Latvijā!" T. Koķe savukārt norādīja, ka šajos apstākļos jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī: "No manis jūs varat prasīt, ko mēs varam darīt izglītībā."

Neilgo tikšanos ar studentiem T. Koķe noslēdza ar solījumu, ka "visas augstskolas nākamgad darbosies, būs budžeta vietas un būs stipendijas". Tomēr aizejot ministri pavadīja studentu svilpieni un saucieni: "Mēs jūs nedzirdam, jūs mūs nedzirdat."

Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes priekšsēdētājs Krists Avots gan prognozē – gadījumā, ja finansējumu augstākajai izglītībai samazinās arī turpmāk, dažām lielākajām valsts augstskolām radīsies nopietnas problēmas turpināt darbu. "Runā, ka Tehniskajai universitātei jau tagad bija lielas finansiālas problēmas un viena no valdības bankām veica klusu ziedojumu, lai noturētu virs ūdens, jo tās parāds sasniedz jau vairāk nekā pusotra miljona latu – tas ir diezgan liels procents no tās budžeta," saka K. Avots.

"Mēs pasakām to, ka izglītībai nedrīkst samazināt naudu. Ja tomēr samazina, tad to nekādā gadījumā nedrīkst darīt uz studentu rēķina," uzsver A. Cīrule.

Jaunieši norāda, ka pat trekno gadu laikā augušas ir vienīgi studiju maksas – stipendiju apjoms jau gadiem palicis nemainīgs, savukārt studiju kvalitāte dažviet pat kritusies. Studenti uzsver, ka iespējas iegūt augstāko izglītību nedrīkst būt atkarīgas no vecāku ienākumiem, taču izdzīvot ar esošo stipendiju nav iespējams. Kā vienu no risinājumiem studenti ierosina daļu finansējuma augstākajai izglītībai piešķirt kā mērķdotācijas, paredzot augstskolām konkrētas summas stipendiju un transporta kompensāciju izmaksām.

Reizē ar iespaidīgām Eiropas struktūrfondu (ESF) stipendijām maģistrantūras un doktorantūras līmeņa studentiem valsts finansējumu vajadzētu novirzīt bakalaura programmu stipendijām. "Šobrīd stipendija it kā ir paredzēta par izcilību, bet ar tiem 70 latiem nepietiek, lai students varētu izdzīvot. IZM ir ideja, ka stipendijas būtu jādala pēc sociālajiem kritērijiem, bet ar 70 latiem cilvēkam, kuram nav naudas, izdzīvošanai vienalga nepietiek. Tādā gadījumā vienas stipendijas apjoms jāpalielina vismaz līdz 120–140 latiem, kas ir iztikas minimums," skaidro K. Avots.

Sadarbības partneris: